Kad sakām – cilvēks nevar rimties savā ādā, parasti to domājam pārnestā nozīmē. Cilvēki, kuri cieš no atopiskā dermatīta, spēj to saprast arī gluži burtiski, jo slimības paasinājuma brīžos diskomforts ir visai jūtams. Šobrīd bažas par ādas stāvokli vairo arī apkures sezonas sausais gaiss un kārdinošie gada nogales našķi – mandarīni, piparkūkas, šokolāde.
«Atopiskais dermatīts ir hroniska dermatoze - tā norit ar paasinājumiem un miera periodiem, turklāt kombinējas arī ar tādām blakusslimībām kā alerģiskas iesnas un astma,» stāsta dermatoloģe Kristīne Zabludovska. «Atopiskais dermatīts ir zināms kopš 19. gadsimta, termins «atopija» parādījās pagājušā gadsimta 30. gados, šo kaiti vēl sauc arī par neirodermatītu. Industrializācijas ietekmē slimības izplatība ir pieaugusi, attīstās arī izpēte, diagnostika un ārstēšana, arvien tiek precizēta klasifikācija.»
Sākas bērnībā
«Raksturīgi, ka ar atopisko dermatītu cilvēks sāk slimot agrīnā vecumā, tas var notikt jau pirmajos dzīves mēnešos: āda uz vaigiem mazulim kļūst sarkana, pat mitrojoša, veidojas krevelītes, vecāki sāk ievērot, ka šīs parādības rodas pēc noteiktu produktu iekļaušanas bērna ēdienkartē,» skaidro ārste. «Reizēm mēdz būt ģeneralizēts atopiskais dermatīts, kad niezoši izsitumi parādās arī uz rokām, kājām un ķermeņa un pakāpeniski, slimībai progresējot, tie paliek uz ielocēm - paceles bedrītēs, elkoņos, kakla mugurējā virsmā. Sejas āda ir bāla, un izteikti iezīmējas krunciņas ap acu zonu, pacienti cieš no stipras niezes, kuru ir ļoti grūti novērst, tajā skaitā ar pretalerģijas medikamentiem jeb antihistamīniem. Hroniski ādu berzējot, notiek lihenifikācija - tā kļūst bieza, ar ļoti izteiktu rievojumu, un reizēm tiek saukta par ziloņa ādu. Vēlāk dzīves laikā tas liek pacientiem izskatīties vecākiem, ko īpaši pārdzīvo sievietes. Bērniem nieze rada lielu diskomfortu, viņi berzē vaidziņus, neizguļas, zaudē dzīvesprieku un ēstgribu, nepieņemas svarā. Nomocījušies ir arī vecāki un citi ģimenes locekļi. Vecākiem reizēm rodas bažas par to, vai alerģisku bērnu drīkst vakcinēt, jo dzirdēts, ka tas var radīt komplikācijas. Vecākiem bieži trūkst zināšanu, kas ļautu argumentēti pieņemt lēmumu par vakcinēšanos. Ja potes vietā āda ir vesela un tajā brīdī nav atopiskā dermatīta paasinājuma, tad vismaz imunizācijas kalendārā iekļautās potes vajadzētu saņemt. Sekas no nevakcinēšanās var būt daudz nopietnākas nekā no vakcinēšanās.»
Vājinās ādas aizsardzība
Izteikts ādas sausums un nieze slimības paasinājuma brīžos noved pie tā, ka āda tiek sakasīta un, iztrūkstot ādas dabīgajam lipīdu aizsargslānim, tajā iekļūst dažādi slimību izraisītāji mikroorganismi, ļoti bieži pievienojas bakteriālas infekcijas, kam vajadzīga papildu ārstēšana. «Tēlaini izsakoties, bojātā āda ir kā ķieģeļu siena, kur starp ķieģelīšiem - ādas šūniņām - nav cementa, tāpēc jālieto krēms, kas noslēdz spraugas, lai nekas tur neiekļūtu,» komentē dermatoloģe. «Ādu kairina gan vilnas, gan citu materiālu daļiņas, uz to nelabvēlīgi iedarbojas arī karstums, kura ietekmē āda pastiprināti zaudē ūdeni. Jo karstākas, sausākas telpas, jo vairāk ūdens no ādas iztvaiko. Mūsu platuma grādos diezgan liels ienaidnieks ādai ir centrālā apkure. Pirmās ķermeņa daļas, kur redzam ādas sausumu, ir apakšstilbu priekšējās virsmas.»
Ārstēšanas pamatā - kopšana
«Labā ziņa ir tā, ka atopisko dermatītu mūsdienās varam diezgan veiksmīgi kontrolēt un samazināt izteiktus paasinājumus. Ir pieejami gan kopjošie krēmi, gan dažādas eļļas ziepes, gan vannas piedevas, gan arī medikamenti,» saka K. Zabludovska. «Jau no mazām dienām pacientam jāiemāca, ka krēmošana, ikdienas kopšana ir pamatu pamats cīņā ar atopisko dermatītu, jo tā ļauj paasinājumus arvien vairāk samazināt. Bērna ārstēšanā jāsadarbojas dermatologam, pediatram un alergologam, jo nereti vienlaikus nākas nodarboties ar tādām blakusslimībām kā alerģiskas iesnas, acu asarošana, astma, kas prasa arī mājoklī veikt īpašus pasākumus, lai mazinātu alergēnu koncentrāciju. Iespējama arī alergēnu imūnterapija, kas ir alergologa kompetencē. Atopiskā dermatīta pamatārstēšana ir tieši krēmošana. Mazam bērnam vienā nedēļā būtu jāizziež 200-300 g, pieaugušam cilvēkam - 500 g krēma. Ideālā gadījumā āda būtu jāieziež no galvas līdz kājām divreiz dienā. Ne visiem tas ir iespējams, bet katrā ziņā - jo regulārāka būs krēmošana, jo labāk. Kāds pētījums parādīja, ka bērniem, kuri līdz divu gadu vecumam ļoti cītīgi tiek krēmoti, turpmākajā dzīvē daudz mazāk novēro ekzēmu, dermatītu un ādas sausumu, jo lipīdu slānis tiek labi uzturēts. Ir jālieto gan mitrinoši krēmi, gan ziedes. Krēms satur 70% ūdens un 30% tauku, tas dod ādai mitrumu. Papildus jālieto arī ziede, kurā proporcijas ir otrādas - 70% tauku un 30% ūdens. Tā notur ādā jau esošo mitrumu, kā arī nedaudz ieeļļo, līdz ar to āda mazāk plaisā un tiek sargāta no baktēriju un vīrusu iekļūšanas. Vannojoties jāseko ūdens temperatūrai: jo karstāks ūdens, jo vairāk šķīst lipīdu slānis. Bērnu vajadzētu vannot ne ilgāk par 5-10 minūtēm un pēdējās divās minūtēs ūdenim papildus pievienot eļļas ziepes vai kādu no mīkstinošiem līdzekļiem, lai, iznākot no ūdens, ādai būtu aizsargkārtiņa, ko pēc tam papildina ar krēmu. Savukārt gaisa temperatūrai istabā nevajadzētu pārsniegt 22 grādus. Ja nav slimības paasinājuma, tad, saprātīgi ierobežojot peldes laiku, var apmeklēt arī baseinu, ja vien pirms iešanas ūdenī āda ir kārtīgi ieziesta ar minētajiem līdzekļiem, bet, iznākot no ūdens, hlors tiek tūlīt noskalots un pēc tam ķermenis atkal ieziests.»
Medikamenti jālieto apzinīgi
«Ja nepieciešama atopiskā dermatīta medikamentoza ārstēšana, tad talkā nāk vairākas zāļu grupas. Sākoties atopijas paasinājumam ar niezi, pirmajā brīdī palīdz lokālie hormonālie krēmi. Cilvēki reizēm baidās, dzirdot vārdu «hormonāls», taču jebkuram medikamentam ir savas indikācijas, kontrindikācijas un lietošanas ilgums,» uzsver ārste. «Šos krēmus lieto 1-2 nedēļas un vajadzības gadījumā ilgāk. Sejas ādai domāts mazākas koncentrācijas krēms, kas lietojams īsāku laiku, lai nebūtu blakusefektu. Uz plaukstām, pēdām, kur ķermeņa āda ir biezāka, var lietot lielākas koncentrācijas krēmu un ilgāku laiku. Ja pievienojusies kāda infekcija, ko izraisa baktērijas vai sēnītes, tad papildus nākas īslaicīgi lietot antibiotikas gan lokāli, gan iekšķīgi. Ja vainīgi vīrusi, tad nepieciešama īslaicīga lokāla pretvīrusu terapija; ja bojāts liels ādas laukums, tad terapiju var nākties nozīmēt arī iekšķīgi. Papildus tam talkā nāk arī medikamentu grupa, ko sauc par kalcineirīna inhibitoriem. Atopiskais dermatīts ir ādas autoimūna iekaisuma veids, kas saistīts ar to, ka āda pārmērīgi jutīgi reaģē uz apkārtējo vidi, uz jebkuru alergēnu. Kalcineirīna inhibitori šo reakciju samazina. Tie pieejami ilgstošai lietošanai paredzētu krēmu formā. Medikamentus un kopjošos krēmus sakombinējot un izskaidrojot, kad un kā katru lietot, slimību var veiksmīgi kontrolēt. Kad cilvēks jau ir pieaudzis, bojātais ādas laukums kļūst mazāks, kritiskās vietas ir ieloces un zona ap acīm, āda joprojām ir sausa un jutīga, bet, lietojot ieteiktos krēmus, to var labi kompensēt.
Aptiekā ir liels produktu klāsts atopiskas ādas kopšanai, un reizēm paiet zināms laiks, līdz tiek atrastas piemērotākās kombinācijas. Jebkurā gadījumā krēmam vajadzētu ātri iesūkties ādā, nenotraipot drēbes un neliekot tām pielipt, aromātam un konsistencei jābūt pieņemamai. No tautas metodēm labs ādu mīkstinošs līdzeklis ir auzu pārslas, ko novāra ūdenī un caur marlīti izspiež pelēki balto šķidrumu, kas bagāts ar lipekli.
Antihistamīna tabletes jālieto tādās devās un tik ilgu laiku, kā norādījis ārsts, jo darbīgajai vielai organismā jāsasniedz ir efektīva koncentrācija. Tas pats attiecas uz krēmiem - dažkārt cilvēki hormonālo krēmu sāk atšķaidīt ar citiem, jo domā, ka tādā veidā ietaupīs naudu. Bet katram krēmam ir sava bāze, sava nesējviela. Tos sajaucot kopā, rezultāts iznāk aptuveni tāds pats, kā samaisot apavu krēmu ar ievārījumu - ne tas vairs der apaviem, ne maizītēm.
Ja ir iespēja vasarā būt pie jūras vai kalnos, tad tā noteikti jāizmanto, jo tur gan gaiss, gan saulīte pozitīvi ietekmē atopiskās ādas stāvokli. Ne vienmēr ir jādodas kaut kur tālu, tepat Latvijā ir pieejama kūrortu terapija, kas ļoti labi strādā. Tāpat arī ikdienā jātrenē imūnsistēma, kā mēdz teikt - katram bērnam savs kilograms smilšu ir jāapēd, jākontaktējas ar citiem un savu reizi jāpaslimo.
Ja atopiskais dermatīts tiek adekvāti ārstēts, tad, cilvēkam kļūstot vecākam, tā izpausmes iet mazumā, bet, ja pienācīgas ārstēšanas nav, slimība pakāpeniski progresē.»
Leģenda par «plikiem rīsiem»
No agrākiem laikiem nāk līdzi priekšstats, ka atopiskā dermatīta gadījumā jāizslēdz no uztura viss, kas varētu izraisīt slimības paasinājumu, un beigās izrādījās, ka var ēst gandrīz tikai rīsus un uzdzert ūdeni. Šodien pieeja ir mainījusies. «Uzturā tiek ierobežoti tikai tie produkti, pret kuriem alerģija konkrētajam pacientam ir pierādīta ar dažādu medicīnisku testu palīdzību,» norāda ārste. «Testēšanas metodes gadu gaitā ir jūtami pilnveidojušās. Ir arī zināms, ka mēdz būt krusteniskas reakcijas - kad alerģiskās parādības izraisa nevis atsevišķi produkti, bet to kombinācijas. Stāvoklis var arī mainīties: pacienti stāsta, ka bērnībā alerģiju radījuši ļoti daudzi produkti, bet dzīves gaitā alerģijas slieksnis sācis paaugstināties, tā vairs nav tik izteikta, un tagad viņi var atļauties daudzveidīgāku, pilnvērtīgāku uzturu. Jauni produkti ēdienkartei jāpievieno ļoti pakāpeniski.
Runājot par Ziemassvētkiem, mandarīniem, piparkūkām un dažādiem saldumiem, jāatzīst, ka cilvēkiem pieklibo mērenība. Ja tā vietā, lai apēstu divus mandarīnus, apēd divus kilogramus, protams, āda var reaģēt, jo citrusaugļi ir vispārzināmi alergēni. Arī lielā šokolādes tāfele vai svētku konfekšu turza nav jānotiesā vienā vakarā - no lielas cukura slodzes arī veselam cilvēkam var rasties kādas parādības uz ādas.»
Regulārs darbs
«Es atopiskā dermatīta pacientiem vienmēr arī jautāju, kas, viņuprāt, izprovocē slimības paasinājumu, jo cilvēks pats zina vislabāk, uz kādiem faktoriem viņa āda reaģē,» saka dermatoloģe. «Šiem cilvēkiem savas slimības kontrole patiešām ir regulārs darbs, bet jebkuru lietu mēs varam padarīt par pieradumu, arī krēmošanu, kas nodrošina ilgtermiņa profilaksi. Āda būs mīkstāka, gludāka, starojošāka, patīkamāka pieskārienam. Ja cilvēks ir labi iepazinis savas ādas reakcijas un pareizi par to rūpējas, tad viņš pārliecinās, ka ne vienmēr jāatsakās no savām iemīļotajām nodarbēm, bet, ievērojot mērenību, daudzas no tām var atļauties. Dzīvi iespējams baudīt arī ar atopisko dermatītu.»
***
Faktori, kas saasina atopisko dermatītu
• Plašs, bieži vien nevērīgs sadzīves ķīmijas lietojums - katrai vajadzībai domāts savs sadzīves ķīmijas produkts, kas nereti satur arī smaržvielas, krāsvielas un citus neobligātus komponentus, kuri veicina alerģijas izpausmes. Ieteicams izvēlēties neitrālus līdzekļus, kam šādas vielas nav pievienotas. Mājas darbus vēlams darīt cimdos, lai samazinātu kontaktu gan ar sadzīves ķīmijas līdzekļiem, gan ar ūdeni, kas šķīdina ādas lipīdu aizsargkārtu.
• Stress - stresa laikā intensīvi strādā virsnieres, izdalās stresa hormoni kateholamīni, kas provocē iekaisumus. Līdzīgu efektu rada emocionāla pārslodze un nogurums.
• Gadalaiku maiņa - šajos periodos hroniskās dermatozes izteikti paasinās, īpaši sākoties rudenim. To papildus veicina apkures sezona, kad gaiss telpās kļūst sausāks.
• Grūtniecība - gaidot bērniņu, atopiskais dermatīts var smagi saasināties, bet mēdz būt arī otrādi - āda var kļūt perfekti tīra.
• Darba apstākļi - celtniecībā, dažādās ražotnēs, sabiedriskajā ēdināšanā, uzkopšanas servisā, skaistumkopšanas salonos un citās vietās, kur darbs saistīts ar kairinošām vielām, īpaši tad, ja netiek lietoti nepieciešamie aizsardzības līdzekļi.
• Nepiemēroti kosmētikas produkti - atopiskā dermatīta pacients nevar atļauties izmēģināt dažādus bezmaksas paraudziņus vai lietot mājās gatavotus krēmus, kas bieži satur esences, koncentrētas vielas, tajā skaitā augu valsts izcelsmes, jo tas viss var izraisīt alerģiskas reakcijas. Atopiskā dermatīta pacientiem nepieciešama dermokosmētika, kas ir attiecīgi testēta un kurā ir minimāls komponentu skaits.
• Matu krāsošana bez iepriekšējas ādas reakcijas pārbaudes - cilvēkam ar atopisko dermatītu dažādi matu krāsu komponenti var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc tās jāizvēlas piesardzīgi. Piemēram, Anglijā nevienā frizētavā, kur klients ierodas pirmoreiz, mati netiek krāsoti tūlīt, bet sākumā veic testu: uzklāj nedaudz matu krāsas uz kakla ādas un tikai pēc trim dienām, ja nav alerģiskas reakcijas, ķeras pie krāsošanas. Atopiskas ādas īpašniekiem arī Latvijā ieteicams rīkoties līdzīgi.
• Nepiemērota dekoratīvā kosmētika, īpaši acu zonai - skropstu tušas un acu ēnu izvēle ļoti jāpārdomā, jo āda ap acīm ir visai plāna un jutīga. Šos produktus vispirms nelielā daudzumā uzklāj uz kakla ādas vai uz apakšdelma iekšējās virsmas un pēc 72 stundām vēro, vai nav radusies alerģiska reakcija. Arī mākslīgās skropstas, jo sevišķi, ja tās ir garas, rada mehānisku kairinājumu, āda var iekaist un plaisāt, parādās arī acu apsārtums un iekaisums.
• Dažādas SPA un pirts procedūras - te uz ādu iedarbojas gan procedūrās izmantotās aromātiskās eļļas, pīlinga līdzekļi un citi produkti, gan ūdens un karstums. Pirmajā reizē, lietojot kādu jaunu līdzekli, reakcijas var vēl nebūt, bet cilvēks ir sevi sensibilizējis, un otrajā reizē alerģija ir pilnā plaukumā. Tāpēc arī šādus līdzekļus vispirms vajadzētu piesardzīgi pārbaudīt. Ja ādas problēmas ilgstoši nav traucējušas, tad, ievērojot piesardzību, var reizēm iet gan saunā, gan parastā pirtī, bet, ja to sāk darīt regulāri, īpaši gadalaiku maiņas periodos, var izprovocēt slimības paasinājumu.
