3.lapa
Dažādi pacienti, dažāda attieksme
Ārsts atzīst, ka šobrīd proktoloģijā nav tipiska «vidējā» pacienta, atšķirības nosaka gan reģions, gan ārstniecības iestāde, kurā proktologs pieņem, gan cilvēku individuālās īpašības: «Ja tā ir liela valsts poliklīnika ar garu rindu, tad var sastapt ļoti neviendabīgu pacientu kontingentu. Dažs izsitis ģimenes ārsta nosūtījumu, jo trīsreiz gadā viņam kaut kas ieniezas, tāpēc uzskata sevi par ļoti slimu, lai gan to neapstiprina izmeklējumi, ieskaitot vairākas kolonoskopijas un pat datortomogrāfiju, un patiesībā nekādu proktoloģisku problēmu nav. Cits turpretī ir ilgi cieties, kautrējies un ierodas ar ielaistu slimību, gadās arī, ka diagnoze patiesībā ir onkoloģiska, limfmezglos jau izveidojušās metastāzes un prognoze pavisam bēdīga. Manuprāt, nedaudz pieaug to cilvēku skaits, kuri vairāk izvēlas privāto medicīnu un uzskata, ka veselība ir viņu pamatkapitāls, instruments, kas vajadzīgs, lai varētu sekmīgi darboties, un ir motivēti par to rūpēties. Izbraukuma konsultācijās redzam dažādu ainu. Nevar teikt, ka visos reģionos ir galīgi slikts veselības aprūpes līmenis, ir arī normāls, labs, bet ir kaut kādas lielas bedres.
Hemoroidālā slimība ir abu dzimumu pārstāvjiem aptuveni vienādās proporcijās. Pacientu vecuma diapazons ir plašs: jaunākos esam «mantojuši» jau no bērnu slimnīcas, vecākajiem ir 90 un vairāk gadu.»
