Katru gadu ar krūts vēzi Latvijā nomirst vairāk nekā 400 sieviešu, un, kā uzsver onkologs Jānis Eglītis, tas ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā. Lai arī pēdējos gados krūts vēzi atklāj agrāk un ārstēšanā ir pieejami efektīvāki medikamenti, mirstības rādītāji diemžēl nesamazinās.
No uzskaitē esošajiem 74 540 vēža pacientiem 17,8 procenti ir tieši krūts vēža pacientes. 2015. gadā ļaundabīgs audzējs diagnosticēts 11 123 pacientiem - sievietes visvairāk slimo ar krūts vēzi (atklāts 1163 sievietēm), vīriešiem - prostatas vēzis (1111 pacienti). Sīkāk analizējot datus tieši par sieviešu saslimstību, Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis norāda, ka piektajai daļai sieviešu, kurām diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, tas ir tieši krūts vēzis.
Mirstība nesamazinās
Arī iedzīvotāju mirstības rādītāji liecina, ka katru gadu vairāk nekā 400 sieviešu nomirst ar krūts vēzi (2008. gadā - 466, 2015. gadā - 445). Kopumā 2015. gadā ar vēzi nomira 2832 sievietes, augsta mirstība ir arī ar zarnu vēzi, plaušu un olnīcu vēzi. Dati liecina, abiem dzimumiem kopā visaugstākā mirstība ir ar plaušu un zarnu vēzi. J. Eglītis stāsta: lai gan pēdējos gados uzlabojas vēža diagnostika un ir pieejamība efektīvāka ārstēšana, tomēr mirstība ar krūts vēzi diemžēl būtiski nesamazinās. «Latvija zaudē savas sievietes. Vecumā no 35 līdz 64 gadiem galvenais nāves cēlonis ir krūts vēzis,» saka onkologs. Salīdzinājumā - vīriešiem šajā vecuma posmā galvenais nāves iemesls ir avārijas, pašnāvības un galvenokārt sirds slimības.
Liela daļa atklāj pašas
Pētījums, kurā piedalījās arī Rīgas Austrumu slimnīca, parādīja, ka 70 procentos gadījumu sievietes pašas atklājušas veidojumu krūtī vai to sataustījis kāds cits. Tas apliecina, cik svarīgi sievietēm veikt krūšu pašizmeklējumus, īpaši tām, kuras vēl nav vai vairāk nav vecumā, kad valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumus valsts organizētā skrīninga ietvaros. Pēcāk ļaundabīgs audzējs apstiprināts ar kādu no izmeklējumu metodēm. Pārējām pacientēm krūts vēzis atklāts mamogrāfijā, kā arī nejauši, tas ir, kāda cita izmeklējuma laikā. «Nereti medijos apšauba mamogrāfijas nozīmi, taču es vēlos teikt, ka tas ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem, jo mirstību ar krūts vēzi pacientēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem var samazināt līdz pat 50 procentiem,» uzsver J. Eglītis. Viņš gan piebilst, ka mamogrāfijas izmeklējuma rezultāti ne vienmēr būs vienlīdz kvalitatīvi visām sievietēm un speciālistiem jāņem vērā, kādā vecumā un kāda ir sievietes krūts struktūra. Tāpēc nereti mediķi iesaka sievietēm veikt arī ultrasonogrāfijas izmeklējumus. «Taču tas nekādā veidā nesamazina mamogrāfijas nozīmi,» demonstrējot izmeklējumu uzņēmumus, kuros var kā mazu punktiņu saskatīt audzēju, uzsver onkologs.
75% - ir reāli
Diemžēl Latvijā sieviešu atsaucība mamogrāfijai ir kritiska, neraugoties uz faktu, ka tā reāli var izglābt dzīvību. «Uzsāktā skrīninga programmas rezultāti ir neapmierinoši - pārbaudes veic tikai apmēram 40 procentu sieviešu, bet, lai programmu uzskatītu par izdevušos, jāizmeklē vismaz 70 procentu sieviešu,» vērtē J. Eglītis. Slovēnija, Čehija, Zviedrija ir sasniegušas 80 procentus. 2015. gadā mamogrāfijā audzējs krūtī atklāts 228 sievietēm. Pētījumi arī apliecina, ka 71 procents no nāves gadījumiem ar krūts vēzi ir sievietes, kuras nekad nav piedalījušās skrīningā. Onkologi nevēlas sievietes biedēt, bet aicina izmantot tās iespējas, ko valsts nodrošina.
Nesen valdības apstiprinātajā onkoloģijas programmā izvirzīts mērķis - panākt, ka mamogrāfijā iesaistīto sieviešu skaits sasniedz 75 procentus. «Tas ir iespējams,» Neatkarīgajai saka J. Eglītis. Tiesa, pagaidām nav īsti skaidrs, kā to plānots panākt. Onkologs turpina: «Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkoloģijas centrs vienmēr esam uzsvēruši, ka skrīningu vajadzētu koncentrēt vietās, kur notiek vēža ārstēšana, jo pašlaik viena no problēmām ir pārāk lielais mamogrāfijas pakalpojumu sniedzēju skaits. Nenotiek datu analīze, izvērtēšana, tāpēc, manuprāt, tiek nozīmēti ļoti daudz papildizmeklējumu - pasaulē diagnozes precizēšanai notiek 3-6 procenti papildizmeklējumu, bet Latvijā tie ir padsmiti vai desmitos mērāmi procenti.»
***
Saslimstība un mirstība ar vēzi sievietēm
17,8% No uzskaitē esošajiem 74 540 vēža pacientiem 17,8% ir krūts vēža pacientes
2015. gadā ļaundabīgs audzējs diagnosticēts 5766 sievietēm, no tām
1163 jeb 20,2% krūts vēzis
565 jeb 9,8% kolorektālais (taisnās zarnas) vēzis
658 jeb 11,4% ādas vēzis
2015. gadā ar vēzi nomira 2832 sievietes, no tām:
445
ar krūts vēzi
392
ar kolorektālo vēzi
217
ar plaušu vēzi
210
ar olnīcu vēzi
