Iepriekšējā mūsu žurnāla numurā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu Andri Skridi aizsākām sarunu par visuresošo stresu un paņēmieniem, kā tikt ar to galā.
«Viens no stresa papildu riska faktoriem ir magnija trūkums,» saka ārsts un atzīst, ka ir virkne situāciju, kad magnija preparātus vajadzētu lietot profilaktiski, piemēram, pēc dažādām operācijām, kas pašas par sevi rada organismam nopietnu stresu, tāpat arī gaidīšana rindā uz operāciju mēdz būt saistīta ar pastāvīgu spriedzi.
– Tagad, pavasarī, daudzi cilvēki lieto dažādus vitamīnu kompleksus, kuros ir arī magnijs. Vai ar to pietiek vai magnijs jāuzņem vēl papildus?
– Multivitamīnos un vitamīnu piedevās parasti magnijs ir ļoti mazā daudzumā. Es teiktu, ka pat 10–20 reižu mazāk, nekā organismam nepieciešams, lai novērstu stresu.
Ja cilvēks pareizi ēd, tad būtībā viņam vitamīnus arī pavasarī papildus nevajadzētu lietot. Savukārt magnijs ir no tām retajām minerālvielām, kuras tiešām vajadzētu uzņemt papildus.
– Vai magniju var arī pārdozēt un vai obligāti jāievēro, kas rakstīts magnija preparāta anotācijā? Cilvēks varbūt domā, ka viņš sev nenodarīs neko sliktu, ja lietos to vairāk...
– Vairāk par 300–400 mg magnija dienā nevajadzētu uzņemt. Cilvēkiem ar izteiktu nieru mazspēju – vēl mazāk.
– Kādā kombinācijā būtu vēlams lietot magniju?
– Ar B grupas vitamīniem, jo arī tie ir enzīmi, kas nodrošina pareizu nervu sistēmas darbību. B grupas vitamīni, it sevišķi B6 vitamīns, palīdz magnijam uzsūkties šūnās. Faktiski gan B grupas vitamīni, gan magnijs domāti nervu sistēmas darbības uzlabošanai. Tādēļ magnijs ar B6 vitamīnu ir ļoti labs preparāts, kas papildus palīdzēs novērst stresu.
– Jebkurā gadalaikā ieteicams nodarboties ar sportu, fiziskām aktivitātēm. Vai pavasarī, kad ne tikai daba, bet arī cilvēka organisms sāk mosties, vajadzētu tam pievērst vairāk uzmanības?
– Sports samazina stresa hormona slikto ietekmi uz sirdi un veicina labo endorfīnu – tā dēvēto laimes hormonu – izdalīšanos. Pavasarī tik tiešām jādomā par fiziskām aktivitātēm, piemēram, jābrauc ar riteni. Nesen savā doktora darbā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā Ieva Kundziņa zinātniski pierādīja riteņbraukšanas, slēpošanas un nūjošanas pozitīvo pretstresa efektu. Katram ir jāatrod savs sporta veids. Kaut vai jādodas garākās pastaigās.
– Kādi ir jūsu ieteikumi cīņai ar stresu pašlaik, kad iestājies pavasaris?
– Tā kā mēs dzīvojam zemē, kur ir četri gadalaiki, mums ir ko gaidīt. Līdz ar to prieks par sagaidīto pavasari ir viens no līdzekļiem pret stresu. Labākās metodes stresa mazināšanai katrā ziņā ir manis jau pieminētais sports, kā arī smiekli un tikšanās ar pozitīviem cilvēkiem. Pat apkampieni palīdz mazināt asinsspiedienu un sirds asinsvadu slimību risku. Izskaidrojums tam noteikti ir saistīts ar stresa mazināšanu. Bet, ja stress ir tāds, ar kuru cilvēks nekādi netiek galā, obligāti jāapmeklē psihoterapeits.
– Kāpēc uzskatāt, ka psihoterapija ir laba lieta? Daudzi cilvēki domā, ka tā nav efektīva.
– Ir zinātniski pierādīts, ka psihoterapija ārstē. Neviens mediķis nav pret psihoterapiju. Galvenais ir atrast labu speciālistu – lai tas noteikti būtu sertificēts ārsts psihoterapeits. Šajā profesijā mēdz strādāt arī psihologi – viņi nav ārsti, bet sauc sevi par psihoterapeitiem.
– Kāds ir jūsu viedoklis par antidepresantiem?
– No tiem pavisam noteikti nav jābaidās un, ja ārsts nozīmējis, tie ir jālieto. No pareizi izrakstītiem medikamentiem nevajadzētu izvairīties. Uzskats, ka zāles sabeigs kādu orgānu, piemēram, nieres vai aknas, ir pilnīgi nepareizs. Drīzāk sliktu nodarīs neārstēts paaugstināts asinsspiediens. Antidepresanti pat arteriālās hipertensijas ārstēšanā reizēm būs visefektīvākais līdzeklis asinsspiediena normalizēšanai.
