Pirmdiena, 6.maijs

redeem Didzis, Gaidis

arrow_right_alt Veselība

Kalendārs palīdzēs sekot grūtniecībai

Kalendārā var redzēt un plānot grūtniecību, dekrēta atvaļinājumu un dzemdību laiku. «Tas mūsdienu aizņemtajām sievietēm ir īpaši svarīgi,» uzsver kalendāra autore ginekoloģe un endokrinoloģe Astrīda Tirāne © Anita Rozīte

Rīgā un Pierīgā vairāk sieviešu, kuras gaida mazuli, laikus uzsāk pirmsdzemdību aprūpi salīdzinājumā ar lauku reģioniem. Savukārt lauku reģionos ir lielāks skaits sieviešu, kuras uz pirmo grūtniecības novērošanas vizīti atnāk novēloti un ārstu apmeklē neregulāri.

Viens no iemesliem, kāpēc sievietes nepievērš pietiekamu uzmanību ārsta apmeklējumiem, ir izglītības un zināšanu trūkums par grūtniecības norisi. Ar īpaša kalendāra izdošanu Roche akadēmija sadarbībā ar Slimību un profilakses kontroles centru vēlas veicināt sieviešu, jo īpaši grūtnieču izpratni par savlaicīgu un regulāru medicīnisko aprūpi grūtniecības laikā.

Kalendārs tapis projekta Izglābsim 100 bērnus ietvaros, kura galvenais mērķis ir veicināt perinatālās (zīdaiņu) mirstības samazināšanu un veselu bērnu dzimstību Latvijā. Pēdējos piecos gados dzemdību skaits pieaug – vidēji par 600 dzemdībām gadā. Grūtniecības laikā neaprūpēto dzemdētāju īpatsvars samazinās, jo arvien vairāk sieviešu uzsāk grūtniecības aprūpi laikus, tas ir, līdz grūtniecības 12. nedēļai. Šādu pozitīvu tendenci uzsver Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule. Tomēr reģionālajā griezumā ir atšķirības, kas liecina, ka vairāk un laicīgāk grūtniecības aprūpi uzsāk sievietes Rīgā un Pierīgā, savukārt vēlāk – lauku reģionos. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veselības aprūpes statistiķe Irisa Zīle norāda, ka lauku reģionos ir lielāks dzemdētāju īpatsvars, kuras novēloti stājušās grūtniecības uzskaitē un kurām grūtniecības novērošana ir nepilnīga. Tāpat reģionos ir lielāks grūtnieču īpatsvars, kurām ir kaitīgi ieradumi un atkarība, kas ietekmē jaundzimušo veselības rādītājus un padara tos lauku reģionos sliktākus nekā pilsētās. I. Zīle norāda, ka pastāv reģionālas atšķirības pirmsdzemdību aprūpes izmantošanā atkarībā no mātes vecuma, izglītības, arī dzīvesvietas un pakalpojumu pieejamības.

Grūtniecības kalendāra autore ārste Astrīda Tirāne pauda, ka ar prieku ir piedalījusies projektā, kura rezultātā tapis grūtniecības kalendārs ar latvisku mentalitāti. A. Tirāne uzsver pirmā grūtniecības trimestra skrīninga lielo nozīmi grūtniecības veiksmīgā iznākumā, kas jāveic 11. līdz 13. grūtniecības nedēļā. Tas ir noteicošais skrīnings, kurā parādās informācija par to, kāda būs grūtniecība un dzemdības. Ja sievietes laikus nevēršas pie ārsta, tas var būtiski ietekmēt gan grūtniecības, gan dzemdību norisi un iznākumu.

Grūtniecības kalendārs izgatavots 20 000 eksemplāru. Ar SPKC starpniecību tas bez maksas būs pieejams pašvaldību atbildīgajos dienestos, kā arī SPKC un Nacionālā veselības dienesta reģionālajās filiālēs. Uzņēmuma Roche Latvija pārstāve Agneta Didrihsone pastāstīja, ka projekta Izglābsim 100 bērnus laikā veikts apjomīgs pētījums par perinatālo mirstību, izstrādāti priekšlikumi perinatālās mirstības mazināšanai un izdota rokasgrāmata topošajām māmiņām Gribu būt māmiņa. Nākotnē plānots izdot arī rokasgrāmatu Gribu būt tētis.

UZZIŅAI

Grūtniecības aprūpe, kas uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai (%)

Latvija 91

Rīga 94,8

Vidzeme 87,8

Kurzeme 85,8

Zemgale 84,5

Latgale 88,2

Avots: SPKC, dati par 2013. gadu