Tu seko laika ziņām, skaties pa logu, redzi, ka viens otrs līdzcilvēks sācis klepot un šķaudīt, tomēr klusībā ceri, ka elpceļu vīrusi, kas aktivizējušies, pienākot drēgnam un mitram laikam, tevi liks mierā.
Ja pats pacentīsies atvairīt vīrusus, ir zināmas izredzes nesaslimt. Un arī tad, ja vīruss tomēr ieperinājies organismā, tu vari palīdzēt izvadīt to bez īpašām sekām, nevis izrīkoties tā, ka rodas sarežģījumi. Ir virkne vienkāršu pasākumu, ko ikviens var darīt elpceļu slimību profilaksei.
Ierobežo kontaktu ar slimību izplatītājiem
Lieki neej uz publiskiem pasākumiem, kino, teātra izrādēm u.c. Aiztaupi sev un bērniem pēc iespējas vairāk braucienu sabiedriskajā transportā, atturies no kopīgiem iepirkšanās priekiem. Pārnākot mājās, kārtīgi nomazgā rokas.
Ģērbies kā sīpols
Lai tu nebūtu ne satuntuļojies, ne arī apģērbies pārāk plāni, vislabāk ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko var novilkt un atkal uzvilkt. Ja autobusa salons izrādās pārkurināts, atpogā mēteli un noņem cepuri. Lielveikalā novelc mēteli un vadā to līdzi iepirkumu ratos vai atstāj mašīnā stāvvietā. Seko, lai apavi nebūtu mitri. Vēlams turēt rezerves apavu pāri, ko uzvilkt, ja otri apavi ir sabristi slapji.
Radi vīrusiem netīkamu vidi
Tā kā vīrusi mīl sastāvējušos gaisu, telpas regulāri jāvēdina, kaut arī ārā ir auksts. Ja telpā kāds ir atstājis vīrusus vai joprojām tos izplata, palielinās vīrusu koncentrācija gaisā, jo tie vairojas un inficēšanās draudi pieaug. Rūpīgi mazgā grīdas un slauki putekļus. Ja gaiss ir sauss, mitrini to ar speciālām ierīcēm vai vienkārši noliekot sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni. Var iegādāties arī speciālas gaisa mitrināšanas ierīces, arvien populārāki kļūst arī gaisa jonizatori. Aromterapijas piekritēji izmanto aromlampas ar dabiskām ēteriskajām eļļām, kam piemīt dezinficējošas īpašības. Ja tas šķiet pieņemami, var savērt krellītes no ķiploku daiviņām.
Ēd pilnvērtīgi, uzņem vitamīnus
Nepareizs uzturs vājina organisma aizsargspējas jebkurā gadalaikā. Saaukstēšanās slimību profilaksē, kā zināms, ievērojama loma ir C vitamīnam, ko pašlaik vēl var uzņemt ar uzturu. C un E vitamīni ir antioksidanti, kas stiprina imunitāti un zināmā mērā rada priekšnosacījumus, lai organisms slimības gadījumā ātrāk veseļotos. Talkā nāk arī fitoncīdi: var ēst ķiplokus, sīpolus, lietot ķiploku kapsulas, kā arī ieteicams dzert vairāk šķidruma. Ja jūties nobriedis vitamīnu kompleksam, runā par to ar ārstu vai aptiekāru.
Izgulies un nestreso
Arī pilnvērtīgam miegam ir ļoti liela nozīme organisma pretestības spēju uzturēšanā, tāpēc vīrusu sezonā normāli izgulēties ir ļoti svarīgi. Tas pie viena palīdz arī samazināt stresa līmeni. Dažkārt cilvēki saka: es vienmēr saslimstu tieši nelaikā, kad gaidāmi ļoti atbildīgi pasākumi, kas jau tā rada milzīgu spriedzi. Spriedze vienmēr samazina organisma pretestības spējas, un uz šī fona slimība attīstās sparīgāk. Tas lieku reizi apliecina, ka vajadzīgs stresa menedžments, – nedrīkst ļaut savam organismam uztraukties par visu.
Mazgā rokas
Šķiet, kas var būt vienkāršāk – rokas taču jāmazgā vienmēr un tas jāapgūst jau bērnībā. Diemžēl dzīvē ne vienmēr šis nosacījums tiek ievērots, jo cilvēki to uzskata par pārspīlētu – kāpēc lieki jāmērcē rokas, ja tās izskatās tīras? Dažkārt tas paliek bez sekām, bet laikā, kad elpceļu vīrusi ir aktīvi, nevajadzētu aizmirst kārtīgi mazgāt rokas, cik vien bieži iespējams. Cilvēki ir dzirdējuši, ka elpceļu vīrusi izplatās pa gaisu, bet tie nonāk it visur, arī uz durvju rokturiem, koplietošanas priekšmetiem, tos var nodot sarokojoties un dažādā citā ceļā. Tuvinot roku sejai, vīruss līdz ar gaisu tiek ieelpots, nosēžas uz deguna gļotādas, nokļūst šūnā, kur sāk savu vairošanās un dalīšanās procesu, cilvēka imūnā sistēma reaģē uz vīrusa nonākšanu organismā un ražo šūnas, ar kurām vīrusu likvidēt, – cilvēks saslimst.
Neej slims uz darbu
Tam, kurš saslimis, ir jāveseļojas, tāpēc jāpaliek mājās un jāsazinās ar ģimenes ārstu. Slims darbinieks strādā daudz neefektīvāk un piedevām var aplipināt ar slimību arī citus. Atbildīgs darba devējs jau laikus paredz šādus gadījumus un ir apdomājis risinājumu saslimušo darbinieku aizstāšanai. Ir cilvēki, kuri lepojas, ka viņi vienmēr izstaigājot visas saaukstēšanās slimības, un tos, kuri paliek mājās, uzskata par mīkstčauļiem. Taču šāda pārprasta varonība noved pie tā, ka pēc slimošanas ilgāku laiku ir nespēks un savārgums. Var būt komplikācijas, piemēram, bronhīts vai deguna blakusdobumu iekaisums. Turklāt ikviena slimība, pat visniecīgākā vīrusu infekcija, mazina organisma resursus, dzīves laikā izmaiņas uzkrājas, tāpēc cilvēks, tuvojoties pensijas vecumam, vairs nejūtas tik enerģisks un vesels. Arī tāpēc jāļauj organismam atlabt līdz galam un jāizvairās no komplikācijām. Un vēl jāņem vērā, ka starp tiem, kuriem tu nejauši uzdāvini savus vīrusus, staigājot apkārt slims, var būt cilvēki ar vājāku imūnsistēmu – mazi bērni, veci ļaudis, dažādu hronisku slimību pacienti, kuri slimos daudz smagāk.
Laikus pamani saaukstēšanos
Šis brīdis bieži tiek palaists garām. Daži nolemj nogaidīt, lai redzētu, vai traucējošie simptomi nepāries, bet slimība rit savu gaitu. Ir vieglāk izārstēties, ja nekavējoties sāk ar siltām kāju vanniņām, liepziedu, aveņu vai upeņu tēju u.c. Vislabāk, ja, jūtot, ka pašsajūta sāk pasliktināties, cilvēks tūlīt lieto līdzekļus, kas neļauj vīrusiem savairoties: pietiekami lielas C vitamīna devas, jūras ūdens aerosolus, kas mazina vīrusu koncentrāciju uz elpceļu gļotādām, jo tajos esošais sāls ierobežo vīrusu izplatību un vairošanos. Vīrusi no deguna gļotādas, cilvēkam elpojot, ar skropstiņepitēlija kustībām tiek aizvirzīti uz rīkles mugurējo sienu, uz mandelēm. Tādā stadijā ļoti labi palīdz kakla skalošana ar sālsūdeni. Aptiekās bez receptes var iegādāties arī dabas vielu aerosolus pret kakla sāpēm, vislabāk tos sākt lietot, tiklīdz jūtama pirmā skrāpēšanās. Un, protams, vajag dzert daudz šķidruma, lai toksīnus, kas sāk izdalīties, ātrāk izvadītu no organisma, nenodarot tam nopietnu kaitējumu.
Saprātīgi lieto bezrecepšu zāles
Par līdzekļiem, kas domāti, lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, vispareizāk ir konsultēties ar ārstu. Tas attiecas gan uz temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, gan uz preparātiem iesnu un klepus ārstēšanai. Pretklepus līdzekļus bez ārsta palīdzības ir grūti izvēlēties, jo mēs paši neprotam izvērtēt klepus raksturu. Vienā gadījumā vajadzīgi krēpas šķidrinoši līdzekļi, citā – bronhu paplašinātāji, citā – preparāti, kas bloķē klepus refleksu. Ja piemetušās iesnas, svarīgi ir pareizi šņaukt degunu: vispirms jāizšņauc viena nāss, tad otra; gaisu nedrīkst pūst stipri.
