arrow_downwardEiropas Parlamenta vēlēšanas

Vēl pirms pāris mēnešiem bija bažas, ka politiskie spēki, kuru redzamākie līderi ir Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni un Francijas politiķe Marina Lepēna un kuri iestājas par pakāpeniski evolucionējošu Eiropas Savienību (šos spēkus politiskie pretinieki zākā par nacionālistiem, Eiropas pretiniekiem utt.), pēc vēlēšanām iegūs ievērojamu ietekmi Eiropas Parlamentā (EP). Taču, kad tika apkopoti kopējie EP vēlēšanu rezultāti, kļuva skaidrs, ka, par spīti «nacionālistu» ievērojamiem panākumiem Itālijā, Ungārija, Francijā un citviet, to ietekme EP būs mazāka, nekā sākotnēji tika prognozēts. Dažādu Eiropas valstu struktūras kopīgiem pūliņiem novērsa «nacionālistu» ietekmes ievērojamu pieaugumu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) plāno, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus varētu apstiprināt piektdien, 31.maijā, informēja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētā kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzskata, ka vislielāko ieguldījumu varētu dot EP Kultūras un izglītības komitejā.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu galvenā intriga bija – vai vecās «tradicionālās» partijas saglabās vairākumu un līdz ar to vai dažādi eiroskeptiskie, par populistiskiem dēvētie politiskie spēki (pārsvarā galēji labēji noskaņoti) iegūs pietiekami lielu mandātu skaitu, lai būtiski mainītu līdzšinējo ES politisko kursu.

«Esmu ieskrējis uz brīdi Aucē. Cilvēki nevar nobalsot, kuri atbraukuši ciemos, man sūdzas. Tāpat vēstules netika saņēmuši. Ja lidmašīnā ir tehniskas ķibeles, tas ir drauds cilvēku dzīvībai. Ja vēlēšanās ir tehniskas ķibeles, tas apdraud demokrātiju. Attīstībai/Par! jau nespēja vadīt valdību, un tai vēl vajadzēja sačakarēt vēlēšanas ar CVK vadītāja nomaiņu!» – tā man 24. maijā atrakstīja kāds paziņa, vērodams EP vēlēšanu norisi. Tā nebija vienīgā ziņa, kas liecināja par haosu. Informācija nāca no daudzām vietām un bez mitas. Datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ desmitiem cilvēku, kuri vēlējās nobalsot agrāk un citā iecirknī, gāja prom no iecirkņiem nenobalsojuši. Diez vai viņi atgriezās pēc tam 25. maijā, lai atkal mēģinātu nobalsot. Visticamāk, ka ne.

Spriežot pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, Eiropas Savienības (ES) politika nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā būtiski nemainīsies, pieļāva politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) "pārāk nesteigsies" ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu, kas kļuvusi aktuāla pēc pašreizējās ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ievēlēšanas Eiropas Parlamentā (EP).

No politiskās partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētā Tatjana Ždanoka eiroparlamentā vēlas strādāt Nodarbinātības un sociālo lietu un Lūgumrakstu komitejās.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Eiropas Parlamentā ievēlētajai Latvijas Krievu savienības (LKS) līderei Tatjanai Ždanokai aizvien ir personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklētajā lietā par LKS rīkoto sapulci pret pakāpenisku pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, pavēstīja VDD.

Valsts drošības dienests (VDD) saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu norisi Latvijā saņēmis 21 tā dēvēto signālu par iespējamiem ar vēlēšanu norisi saistītiem pārkāpumiem vai prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu, informēja VDD.

Neviens vēlēts amats neparedz kontraktu uz mūžu, un ar to jārēķinās, komentējot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, pauda parlamentārietis Andrejs Mamikins (LKS), kurš vietu nākamajā sasaukumā nav ieguvis.

Latvijas iedzīvotāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), tostarp zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eiropas Parlamenta publiskotā informācija.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) pēc ievēlēšanas par Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, nolēmis nolikt EK viceprezidenta pilnvaras, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Dombrovskis.

Latvijas Eiropas Savienības (ES) komisāra amata pretendenta izraudzīšanās ir premjera kompetencē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV), vaicāts, kā vērtē savas izredzes turpināt ieņemt komisāra amatu.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ievēlētajam EP deputātam Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Valdim Dombrovskim (JV) no "Jaunās Vienotības" (JV) ir pārliecinoša priekšrocība sacensībā par Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja apvienības "Attīstībai/Par!" EP ievēlētais deputāts Ivars Ijabs.

Pirmie provizoriskie Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti ir apstiprinājuši, ka abas lielākās politiskās grupas kreisi centriskajā un labēji centriskajā spārnā ir cietušas zaudējumus, savukārt liberāļiem un zaļajiem bijuši ieguvumi, un jau pēcvēlēšanu naktī sākās centieni veidot jauno vairākumu.

Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētais, no Rīgas mēra amata atstādinātais domes deputāts Nils Ušakovs (S) parlamentā vēlētos strādāt Reģionu komitejā, turklāt sola iestāties par vienotu Eiropu, to viņš pauda telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņu slikti strādājošā datu tiešsaistes apmaiņas sistēma un nepieciešamība šī iemesla dēļ vēlēšanu iecirkņu darba laiku pirmsvēlēšanu piektdienā pagarināt par četrām stundām kopumā valstij varētu izmaksāt 270 tūkstošus eiro. Valsts budžetā šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanām kopumā atvēlēti 3 miljoni eiro, 160 tūkstoši eiro meklēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.