Par Latvijas čempioniem šahā svētdien Rīgā kļuva Guntis Jankovskis un Ilze Bērziņa, ziņo Latvijas Šaha federācija.
Transporta un sakaru institūtā Rīgā vīriešu konkurencē par uzvarētāju pirmo reizi kļuva Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) meistars Jankovskis (reitings - 2258 punkti), kurš deviņās kārtās ieguva septiņus punktus, pēc papildrādītājiem apsteidzot Klāvu Stabulnieku (2211), kuram tā ir pirmā medaļa pieaugušo čempionātos.
Par puspunktu no viņiem atpalika un bronzas medaļu ieguva Kristaps Kretainis (2145).
Pēc astotās kārtas četriem līderiem bija pa sešiem punktiem, un divi no viņiem spēlēja savā starpā, tiekoties Jankovskim un Reinim Paikenam (2179). Cīņa pie pirmā galdiņa norisinājās visilgāk, līdz ar baltajām figūrām spēlējošais Paikens 73.gājienā padevās.
Tas nozīmēja, ka jēkabpilietis Jankovskis pirmo reizi ir kļuvis par valsts čempionu. Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā viņš kļuva par 20. Latvijas čempionātu uzvarētāju.
Sieviešu konkurencē jau piekto zelta medaļu savā karjerā izcīnīja lielmeistare Bērziņa (2177), sakrājot 6,5 punktus no deviņiem.
6,5 punktus izcīnīja arī FIDE meistare Renāte Vidruska (1978), kurai sudrabs ir labākais sasniegums karjerā. Trešā ar sešiem punktiem palika iepriekšējo četru turnīru uzvarētāja lielmeistare Laura Rogule (2290).
Rogule astotajā kārtā zaudēja FIDE meistarei Lindai Krūmiņai (2039), pirms pēdējās kārtas atkrītot uz sesto vietu bez cerībām aizstāvēt titulu.
13 reizes par Latvijas čempioni kļuvusī Rogule no 2019.gada bija aizvadījusi 45 partijas bez zaudējumiem, svinot 29 uzvaras. Arī iepriekšējā neveiksme viņai bija mačā ar Krūmiņu.
Pirms pēdējā kārtas vienīgā līdere ar sešiem punktiem bija FIDE meistare Elīna Otikova (2073). Lai pirmo reizi kļūtu par čempioni, viņai ar baltajām figūrām bija jāuzvar Vidruska. Neizšķirta gadījumā bija garantēta medaļa, kas arī būtu līdz šim labākais sasniegums, taču partijā ar melnajām figūrām labāka bija viņas pretiniece.
Lai pēc Otikovas zaudējuma par čempioni kļūtu Bērziņa, meistarkandidātei Marijai Kuzņecovai (2082) bija jācīnās neizšķirti ar Krūmiņu, bet pašai Bērziņai bija jāpieveic Emīlija Apine (1701).
Šāds scenārijs piepildījās, un titulētāko šahistu sarakstā Bērziņa sieviešu sacensībās ir apsteigusi lielmeistari Danu Reiznieci-Ozolu, kurai pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir četras zelta medaļas.
Ja Kuzņecova vai Krūmiņa būtu uzvarējusi, viņa kļūtu par čempioni.
Amatieru čempionātā pirmās trīs vietas ieguva Krišjānis Lāzars (1781), izcīnot 7,5 punktus, Martijs Krakops (1689) un Valērijs Rižihs (1725), kuri katrs sakrāja pa septiņiem punktiem.
