Vakardien Lielbritānijā tika aizvadīts referendums, kurā iedzīvotāji lēma par to vai palikt Eiropas Savienībā vai arī to pamest, beigu beigās nosliecoties par labu otrajam variantam. Ko tas nozīmē sportam kopumā?
Lai arī ik pa laikam tiek runāts par sporta un politisko procesu savstarpējo neatkarību, realitātē tā nav un Lielbritānijas referenduma rezultāts tam ir tikai apstiprinājums. Lai arī sākotnēji briti balsoja par savas valsts palikšanu ES sastāvā, beigās izrādījās, ka viņi ir nobalsojuši par sava darba tirgus aizvēršanu ne tikai parastajiem strādniekiem, kas valstī ierodas no dažādām valstīm, bet arī augsta līmeņa atlētiem, kuri spēlē viņu iemīļotajos sporta klubos.
Konkrētā ietekme katram sporta veidam ir citādāka, taču faktiski galvenā problēma, ar kuru futbola, regbija, kriketa un citu sporta veidu pārstāvjiem nākotnē var nākties saskarties ir spēlētāju darba atļauju noformēšana.
Pašlaik, lai futbolists, kurš nav ES pārstāvis, varētu spēlēt Anglijas Premjerlīgā, viņam ir jābūt ar labu izlases maču pieredzi, proti, ja futbolists pārstāv FIFA ranga Top-10 valsti, viņam ir jāpiedalās vismaz 30% no iepriekšējo divu gadu (laiks tiek skaitīts no darba atļaujas pieprasīšanas datuma) savas valsts izlases mačiem. Ja futbolists pārstāv 11. līdz 20. FIFA ranga valsti, tad sportistam ir jāpiedalās 45% maču, 21. līdz 30. valstij - 60%, bet no 31. līdz 50. FIFA rangā esošai valstij, dalības procentam jāsasniedz 75%.
Britu futbola sabiedrība šādu iespējamo notikumu pavērsienu uztver dažādi, jo vieni tajā redz iespēju attīstīt savu futbolu, kamēr citi norāda uz to, ka iepriekšējā Premjerlīgas sezonā "spīdēja" vairāki tādi spēlētāji, kuru nonākšana Lielbritānijā, pie jaunajiem noteikumiem, būtu neiespējama - Ngolo Kante, Romelu Lukaku, Entonijs Martials un citi.
Uz šo brīdi Premjerlīgā spēlē 432 Eiropas spēlētāji, taču tas nenozīmē, ka viņiem visiem būs jāpamet savas darba vietas, jo futbola funkcionāriem būs jālemj par to kā pielāgoties jaunajām reālijām, taču, kas ir zināms droši, jauno talantu nonākšana Anglijā būs apgrūtināta.
Līdzīga situācija ir arī regbijā un kriketā. Pašlaik abos sporta veidos daudzi atlēti Lielbritānijā spēlē pateicoties tā sauktajam "Kolpaka likumam", kas paredz, ka Eiropas Savienības asociācijas līgumu parakstījušo valstu pilsoņiem ir tādas pašas darba un pārvietošanās tiesības kā pilntiesīgu ES valstu pilsoņiem. Tāpat aktuāla ir arī Kotono vienošanās, kas tikusi noslēgta starp ES un ACP (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna) valstīm, kas paredz to pašu ko "Kolpaka likums", proti, konkrētu valstu pilsoņiem drīkst strādāt un pārvietoties ES teritorijā tāpat kā jebkuras dalībvalsts pilsoņiem.
Šajā gadījumā Anglijas Premjerlīgai regbijā var nākties šķirties no Samoa, Fidži un Tongas regbistiem, kā arī virknes Eiropas valstu pārstāvjiem. Tikai "Kolpaka likuma" ietvaros vien regbiju pie britiem spēlē 72 regbisti. Savukārt kriketistiem šis likums ietekmē aptuveni sešus procentus spēlētāju.
Ja iepriekšminētie likumi tiek atcelti, tad darba atļaujas saņemšanai regbistam, tāpat kā futbolistam, ir jābūt savas valsts izlases kandidātam, proti, ja spēlētājs pārstāv nosacītās pirmā vai otrā līmeņa regbija nāciju, iepriekšējo 15 mēnešu laikā viņam vismaz vienā savas izlases mačā ir jāiziet sākumsastāvā, bet ja regbists pārstāv zemāka līmeņa nāciju, tad viņam ir jāpiedalās 10 izlases mačos un vismaz vienā no tiem ir jāiziet sākuma sastāvā. Jāpiebilst, ka pašlaik Anglijas regbija Premjerlīgā uz laukuma drīkst būt tikai divi "ārzemnieki" (kriketā - tikai viens), t.i., sportisti, kas nav ES pilsoņi un neatbilst nevienam no iepriekšminētajiem noteikumiem.
Interesanti, ka jau pašlaik tiek runāts, ka Anglijas regbija federācija (RFU) varētu ieviest noteikumus, kas paredz īru regbistu pieplūduma samazinājumu Premjerlīgā. Tas gan attiektos uz tiem Īrijas regbistiem, kuri pēdējo 15 mēnešu laikā nav spēlējuši starptautiskajā līmenī.
Regbijā, tāpat kā futbolā ir gan jaunās iespējamās kārtības atbalstītāji, gan kritizētāji. Tā Seilas "Sharks" vadītājs Stīvs Deimondss uzreiz skaidri pateica, ka, viņaprāt, noslēgt iespējas ārzemniekiem spēlēt Premjerlīgā nav laba doma. "100% angļu čempionāts nebūtu laba doma," viņš sacīja, "lai spēle attīstītos, ir nepieciešama dažādu spēles stilu un pieeju kombinēšana. Vajag labākos spēlētājus. Tas palīdz attīstīties sportam, gan veicina interesi par to."
Savukārt bijušais Anglijas kriketa izlases spēlētājs Dominiks Korks ir pretējās domās: "Jaunā situācija mums palīdzētu attīstīt savus talantus. Es varu pastāstīt par savu dēlu. Viņš ir 21 gadu vecs un tikko kā pabeidzis Derbijas kriketa akadēmiju. Viņam ir jāpāriet jaunā līmenī. jūsuprāt, ja nebūtu ārzemnieku, vai viņam tas izdotos ātrāk?" Beigās Korks gan piebilda: "Es uzskatu, ka, ja vien komandai būs vajadzīgs kāds spēlētājs, tā to dabūs jebkurā gadījumā, tāpēc nav nepieciešama īpaša attieksme vai jauni noteikumi."
Te gan ir jāpiemin tas, ka jaunā situācija ietekmēs ne tikai iebraucējus, bet arī pašus britu sportistus, kuri gribēs doties strādāt uz ārzemēm, jo pašlaik viņi vairs nebūs ES pilsoņi. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no paša Lielbritānijas izstāšanās procesa un tā, kādas saistības valsts apņemsies ievērot vai kādas jaunas vienošanās tiks panāktas. Tiesa, tā kā darba tirgus jautājums bija viens no galvenajiem, kas mudināja britus doties pie referenduma urnām un pateikt stingru "Nē" Eiropas Savienībai, tad ir visai maza iespēja, ka iepriekšminētie likumi un vienošanās paliks spēkā esošajā redakcijā.
Kopumā gan jāsaka, ka šāds notikumu pavērsiens var nozīmēt tikai vienu - Lielbritānijai, lai saglabātu savus nacionālos čempionātus vismaz iepriekšējā konkurētspējas līmenī, pašlaik būs pamatīgi jānopūlas. Tāpat tas var nozīmēt, ka sporta biznesam arī pienāks ne tie vieglākie laiki un, no otras puses, tas pavērs iespēju citiem čempionātiem attīstīties gan sportiskā, gan biznesa ziņā. Tiesa, pagaidām vēl jāpagaid gala rezultāts visam tam par ko briti vakardien nobalsoja.
