Lai gan Eiropas Parlamenta (EP) māja Briselē ir kalpojusi vien 24 gadus, ekspertu komisija secinājusi, ka ēkas sliktā stāvokļa dēļ tā ir nojaucama un būvējama no jauna. Nodokļu maksātājiem tas varētu izmaksāt teju pusmiljardu eiro.
Eiropas Parlamentam ir trīs darbavietas - Strasbūrā, Luksemburgā un Briselē. Kaut arī Eiropas Parlamenta deputātu biroji atrodas Briselē, lielākā daļa plenārsēžu notiek Strasbūrā, bet Luksemburga ir mājvieta daudzām administratīvām struktūrām.
Ekspluatācijas laiks - 25 gadi
Paula Anri Spāka vārdā nosauktā Eiropas Parlamenta ēka Briselē, kurā atrodas plenārsēžu zāle, apmeklētāju nodaļa un citas darba telpas, tika projektēta astoņdesmitajos gados, bet tās celtniecība pabeigta 1993. gadā. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ir pārsteigta, ka šai ēkai tika noteikts ārkārtīgi īss ekspluatācijas laiks - tikai 25 gadi.
«Varu tikai minēt, vai tā bija beļģu likumdošana, kas pieļāva tik īsu ēku ekspluatāciju un to, ka celtniecības firmas to izmantoja savā labā. Katrā ziņā ēka tika celta kā starptautisku konferenču centrs, un tikai pēcāk to pārņēma Eiropas Parlaments. 2012. gadā plenārsēžu zālē daļēji sabruka ēkas griesti, parādoties plaisām. Celtniecības eksperti no Francijas un Vācijas, izpētot ēku, ir atzinuši, ka tā neatbilst Eiropas celtniecības standartiem,» Neatkarīgajai atklāja I. Vaidere.
Pārbūvēt vai nojaukt
Par ēkas drošības jautājumiem un tās iespējamo renovāciju vai no jauna būvēšanu Eiropas Parlamenta birojs spriež jau vairākus gadus. «Šis jautājums nav jauns,» Neatkarīgajai uzsver Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. Ēka, kas no ārpuses mirdz stiklā, rada problēmas. Plaisas plenārsēžu zāles griestos pirms pieciem gadiem ir tikai viena no ķibelēm. Eiropas Parlamenta birojs jau pirms vairākiem gadiem vērsies pie ekspertiem, kuri rekomendējuši ēku nevis renovēt, kas būtu ārkārtīgi dārgi un trokšņaini, bet gan nojaukt un uzbūvēt no jauna.
I. Vaidere arī no personiskās pieredzes ir novērojusi, ka Briselē ēkas tiek celtas un jauktas nost ārkārtīgi strauji. Viņa zināja stāstīt, ka ēkas šajā valstī tiek būvētas ar īsiem ekspluatācijas termiņiem, un visbiežāk tās nojaukt un uzbūvēt vietā jaunu ēku ir lētāk un vienkāršāk, nekā renovēt esošo ēku.
Pēc ekspertu aplēsēm, jaunas EP ēkas būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 430 miljonus eiro. R. Zīle gan pieļauj, ka faktiskās izmaksas varētu būt lielākas, jo šie aprēķini balstīti uz 2015. gada salīdzināmām cenām.
Arī eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins uzskata, ka faktiskās izmaksas noteikti būs lielākas. Vēstulē EP prezidentam Antonio Tajāni viņš pieprasījis paskaidrojumus par izziņotajām jaunās ēkas prognozētajām izmaksām, kuru summa sastāda 430 miljonus eiro. Pēc viņa teiktā, pašreizējās ēkas būvniecība izmaksājusi vienu miljardu eiro. Pēc eiroparlamentārieša domām, inflācija 25 gadu laikā ir palielinājusi celtniecības darbu izmaksas, un, tā kā jaunā ēka būs lielāka par veco, reālie izcenojumi būs lielāki par ieplānotajiem.
«Esmu kategoriski pret tāda veida avantūrām. Jau tagad ir skaidrs, ka izmaksas būs lielākas! Parlamentam nav jātērē tik milzīga summa savam komfortam un jauniem restorāniem. Anonsētā summa ir lielāka, nekā Latvija šogad tērē visai izglītības sistēmai kopā. Ēka nav vienreizējās lietošanas plastmasas glāze, kuru pēc lietošanas var nedomājot izmest!» teic A. Mamikins. Tā kā ēka atrodas bēdīgā stāvoklī pēc salīdzinoši neilgas ekspluatācijas, eirodeputāts lūdz atrast atbildīgos un saukt tos pie atbildības.
Ēkas drošības jautājums ir tikai viens no aspektiem, kas Eiropas Parlamenta vadībai liek meklēt risinājumus. Otrs aspekts - nepieciešamība pēc plašākām telpām. Jau 2015. gadā Politico rakstīja, ka iecerēts arī paplašināties - izbūvēt 750 jaunu biroju telpu, no kurām 200 tiktu atstātas kā stratēģiskā rezerve deputātiem no tām valstīm, kuras nākotnē varētu tikt uzņemtas Eiropas Savienībā. Politico pieļāva, ka tik plašas biroju telpas ļautu katram EP deputātam izmantot pat trīs birojus. Cik no šiem pieļāvumiem ir patiesība, šobrīd var tikai minēt.
Pagaidām nogaidīs
«Aprīļa sākumā apstiprinātajā EP ziņojumā Par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi prasījām plašāku informāciju par ēkas atjaunošanas projektu un tā potenciālajām izmaksām. Tālāk Budžeta komitejā izvērtēsim potenciālās rīcības iespējas, lai nodrošinātu, ka ēka atbilst drošības prasībām. Uzskatu, ka izvēlei noteikti jābūt par labu ekonomiski izdevīgākajam variantam,» uzsver I. Vaidere.
Gan I. Vaidere, gan R. Zīle Neatkarīgajai bilst, ka pagaidāmam nekāds lēmums par tālāko rīcību nav pieņemts. EP birojs ir pasūtījis vēl vienu ekspertīzi. «Eiropas Parlamenta birojs ir nolēmis pagaidām šo jautājumu necilāt. Taktika būs nogaidoša. Pirms 2019. gada vēlēšanām neviens nevēlēsies cilāt šo politiski jūtīgo jautājumu,» pieļauj R. Zīle.
Brisele pret Strasbūru
Līdz ar nepieciešamību kaut ko darīt ar EP Briseles māju aktualizējušās runas par atteikšanos no Parlamenta darbības gan Briselē (Beļģija), gan Strasbūrā (Francija), iztiekot ar vienu mājvietu.
«Brisele ir pārblīvēta ar Eiropas institūciju ēkām. Ja ēku pārbūve ir nepieciešama, tad varbūt labāk tām mājvietu izvēlēties kur citur, vai tā būtu Strasbūra vai kāda cita pilsēta, jo Briselē ir problēmas gan ar transportu, gan vispārējo organizētību. Tajā pašā laikā - ņemot vērā, ka daudzi ierēdņi, kā arī deputāti šeit ir iegādājušies sev mājokļus, šāds priekšlikums viennozīmīgi izraisītu ekonomisko pretestību,» piebilda I. Vaidere.
Arī R. Zīle šaubās, ka izdotos iztikt ar vienu parlamenta ēku. «Domāju, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons nekad nepiekristu EP pilnīgai pārcelšanai uz Briseli, savukārt Strasbūras kapacitāte ir par mazu, lai uzņemtu visu to EP darbinieku daudzumu, kas šobrīd ir nodarbināti Briselē. Luksemburgas īres tirgus nav tam gatavs. Jau uz parlamenta sesiju laiku ir problēmas atrast brīvas vietas viesnīcās,» atklāj R. Zīle.
