Vācijas parlamenta vēlēšanas sākotnēji šķiet bez intrigas, ar paredzamu rezultātu. Tomēr, ja nav šaubas par vēlēšanu uzvarētāju, tad par trešās vietas ieguvēju, par potenciālo nākamo koalīciju un atsevišķu tiešo mandātu īpašniekiem intriga saglabājas. Korekcijas var ieviest arī lielais neizlēmušo vēlētāju skaits, bet nez vai atkārtosies Donalda Trampa uzvaras scenārijs.
Bundestāga vēlēšanas notiks svētdien, 24. septembrī. No 82 miljoniem iedzīvotāju vēlēšanu tiesības ir 61,5 miljoniem pilsoņu. Arī Vācija zaudē iedzīvotājus, precīzāk, pilsoņus - to skaits kopš 2013. gada vēlēšanām sarucis par 400 000.
Merkele - bet ar ko?
Samērā droša ir Kristīgi demokrātiskās partijas/Kristīgi sociālās partijas (KDS/KSS) uzvara un Angelas Merkeles palikšana kancleres amatā uz ceturto termiņu. Sociologi KDS/KSS sola 36% atbalstu, Sociāldemokrātiskajai partijai (SDP) - 23%. Lai Merkeles partijas pārliecinošais atrāviens neatstātu mājās tās atbalstītājus, Merkele atgādina, ka viss izšķirsies tikai iecirknī. Ar līdzīgiem vārdiem sevi uzmundrina SDP kanclera amata kandidāts Martins Šulcs.
Par trešo pozīciju cīnās ekstrēmi Kreisie (10%), liberāļi - Brīvo demokrātu partija FDP (9%) un labējie radikāļi, eiroskpetiķi, Alternatīva Vācijai AfD (9%), nedaudz švakāk iet zaļajiem (8%), kuru reitings stagnē. Reitinga pārvēršana mandātos ļauj lēst, ka vairākuma koalīcija iespējama vien divos veidos - turpinās KDS/KSS un SDP lielā koalīcija ar 71 mandāta vairākumu vai kristīgie ar zaļajiem un liberāļiem ar 33 mandātu pārsvaru. Zaļo un liberāļu sadarbība gan būtu ideoloģiski sarežģīta, no otras puses, vēl 12 gadu opozīcijā zaļajiem varētu būt kritiski. Liberāļi varbūt būs priecīgi par atgriešanos parlamentā vien. Nezin kā ar būšanu koalīcijā, bet tās paģērētais finanšu ministra postenis, lai īstenotu nodokļu, izglītības un citas reformas, tai gan nespīd.
SDP un Šulcam pārņemt varas grožus nav pa spēkam - koalīcija bez kristīgajiem būtu ne tikai par raibu, bet arī par īsu, bet kristīgie, uzvarot vēlēšanās, neatteiksies no kanclera posteņa.
Grūtāk nekā uzvarēt Merkelei varētu būt izveidot koalīciju. Lai arī kampaņā netrūka viedokļu sadursmju, nav manītas tādas cūcības vai apvainojumi, kas neļautu pēc vēlēšanām kristīgo un sociāldemokrātu līderiem paspiest roku, kā, piemēram, tas bija Daugavpils domes vēlēšanās. Lielās koalīcijas neturpināšanas apsvērums varētu būt SDP palikšana Merkeles ēnā un ieilgusi ietekmes zaudēšana. Partijas iekšienē izskan viedokļi, ka nav jēgas būt pie varas par katru cenu. Opozīcijā partija varētu redzamāk pozicionēties, skaļāk kritizēt valdību. Šīs iespējas gan mazina pēdējos gados arvien nonivelējušās ideoloģiskās atšķirības starp kristīgajiem un sociķiem, lai gan iemeslu oponēšanai reālpolitikā atrast var vienmēr. Lielajos jautājumos tās spēj vienoties, bet dziedāt unisonā abas nav spējušas, piemēram, attieksmē pret homoseksuāļu tiesībām, kur spilgti parādās konservatīvas ideoloģijas atšķirības no kreisas vai liberālas. Vasarā Bundestāgs atbalstīja viendzimuma laulību legalizāciju, kas bija SDP ultimāts - ja ne, pēc vēlēšanām vairs nebūs lielās koalīcijas. Ja SDP, tāpat kā Kreisie, teica skaidru jā, tad KDS/KSS bija brīvais balsojums, bet pati Merkele kā jau mācītāja meita balsoja pret. Abas strīdas par nekustamā īpašuma nodokļu, tirgus un īres cenu kāpuma ierobežošanu, kur sociāldemokrāti vēlētos stingrāku grožu pievilkšanu, nekā jau darīts. Vairākums aptaujāto tomēr atbalstītu lielās koalīcijas turpināšanu, kuras darbu drīzāk kā labu novērtējusi nedaudz vairāk kā puse balsstiesīgo. Kā nu ne, ekonomika Vācijā uzrādīja labu izaugsmi, sociālā sistēma lielos vilcienos sakārtota un strādā.
Nacistu/populistu atdzimšana
Karstais kartupelis šajās vēlēšanās ir AfD jeb, kā citi dēvē, - nacistu partija, par kuras iekļūšanu Bundestāgā tiek vainota Merkeles atvērto durvju politika bēgļiem. 58% aptauju dalībnieku tieši Merkeli vaino gaidāmajā AfD iekļūšanā parlamentā. Protams, AfD tiks atvēlēta tālākā loža opozīcijā, bet daudzi vācieši jau šķebinās no domas vien, kas tiks propagandēts no parlamenta tribīnes. Mutes jau neaizlīmēs! Jau tagad piesaukti partijas līderu izteikumi ne tikai pret musulmaņiem, viņu noziedzību un terorismu, Vācijas un islāma nesavietojamību, bet arī par vācu karavīru sasniegumu novērtēšanu II pasaules karā, punkta pielikšanu vācu «vainas kultam», bailēm no tautu sajaukšanās u. c.
Lai arī AfD pēdējie reitingi uzrāda nelielu kritumu, šādu populistu reālie rezultāti var atšķirties. Latvijā tam piemērs ir gan Zīgerista, gan Zatlera partiju fenomeni. AfD jau iekļuvusi 13 pavalstu parlamentos no 16. Alternatīvās aptaujas arī par to brīdina, turklāt svaigākās ziņas par dienestu nespēju tikt galā ar bēgļu pieplūdumu, patvēruma pieprasītāju skaita ievērojamu kāpumu, viņu sliktajiem integrēšanās rezultātiem darba tirgū lej ūdeni uz AfD dzirnavām, kuras straujāk sāka griezties pēc nelegālā imigranta sarīkotā slaktiņa Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā. Arī Merkeles un Šulca debašu dueļos bēgļi ir toptēma. Kristīgie ierobežojumu ziņā bēgļiem nu ir striktāki nekā sociāldemokrāti un Kreisie, un dažas pozīcijas tiem saskan ar AfD, piemēram, attiecībā uz bēgļu skaita griestu noteikšanu un ģimeņu apvienošanu.
Netiek izslēgts arī tas, ka AfD varētu iegūt kādu tiešo mandātu kādā no Vācijas austrumu reģioniem, kur arī startē AfD līderis Aleksandrs Gaulands. 299 deputātus Bundestāgā ievēlē tieši. Katram vēlētājam ir divas balsis - pirmā - par apgabala deputātu, otrā - par partiju, kas nosaka partiju mandātu skaitu parlamentā. Arī Merkele cīnās par savu tiešo mandātu Priekšpomerānijā, kur ar viņu konkurēt grasās vēl desmit citu partiju kandidāti, kuru izredzes gan netiek augstu vērtētas. Iepriekš par Merkeli te nobalsoja 56,2%, šoreiz eksperti prognozē mazāk, līdzīgi pagaidām aptaujas rāda nedaudz sliktāku KDS/KSS kā partijas rezultātu.
Neraugoties uz populistu popularitātes pieaugumu, katrā ziņā lielais Vācijas politiskais kurss, ietekme Eiropā paliks nemainīgi.
