Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputāti trešdien pauda neizpratni par iestāžu sadarbības trūkumu latviešu valodas apguves nodrošināšanai iebraukušajiem pieaugušajiem ārvalstniekiem.
Politiķi arī pauda neizpratni par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgās pārstāves pausto, ka IZM vēl nav iepazinusies ar jau aptuveni pusgadu strādājošu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) datu bāzi, kas ļauj sekot informācijai par latviešu valodas apguves nodrošināšanu.
Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) akcentēja, ka, uzklausot IZM skaidrojumu, šajā jautājumā pašlaik veidojas "arvien lielāk putra". Lai gan IZM vēl plāno apzināt informāciju, SIF jau dažos mēnešos par 12 000 eiro ir izveidojis strādājušu datu bāzes moduli, ko arī turpmāk varētu izmantot, pauda parlamentārietis.
Pēc informācijas, ka IZM vēl nav iepazinusies ar SIF datu bāzes darbību, Līdaka drīz vien pameta komisijas sēdi, tāpat pārsteigumu par šo sadarbības, saziņas trūkumu sēdē pauda arī komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS). Komisijas vadītājs pēc sēdes aģentūrai LETA apliecināja, ka komisija turpinās sekot, lai mēģinātu novērst dublēšanos starp valsts iestādēm šajā jomā.
IZM pārstāve komisijā skaidroja, ka SIF rīks nesen sācis apkopot informāciju, un ka tajā nav, piemēram, pagājušā gada datu. Ministrija no savas puses līdz 2025.gada vidum plāno apzināt piedāvājumu un piedāvāt risinājumus vienotas sistēmas izveidošanai pieaugušo izglītībā.
Deputāts Burovs aicināja tomēr šo procesu vairāk uzticēt SIF, kuram jau ir iestrādes šajā jautājumā.
SIF vadītāja Zaiga Pūce vērsa uzmanību problēmai, ka latviešu valodas apguvei pieaugušajiem nav pieejams valsts finansējums. Eiropas Savienības (ES) fondu un pašvaldību finansējums rada sistēmas sadrumstalotību, piemēram, katra no ES fondiem līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir savi piešķiršanas nosacījumi.
Līdaka pauda skepsi, vai izdosies valsts budžetā atrast prasītos 1,7 miljonus eiro saistībā ar latviešu valodas apguvi pieaugušajiem. SIF vadītāja pauda cerību, ka varbūt varētu saņemt vismaz mazāku summu valsts valodas mācību nodrošināšanai.
Komisijas sēdē tika apspriesti arī IZM sagatavotie spēkā esošā regulēja grozījumi, lai mūsu valstī dzīvojošie Ukrainas iedzīvotāju bērni Latvijā klātienē mācītos no 2024.gada 1.septembra. Tas attiektos uz piecus un sešus gadus veciem bērniem un pamatizglītības posmu no 1.klases līdz 9.klasei. Audzēkņiem paredzēta intensīva latviešu valodas apguve atsevišķā grupā un to priekšmetu mācīšana, ko skolēns spēs apgūt.
