Balsojumā par Saeimas priekšsēdētāju Gunārs Kūtris saņēma 18 "par" balsis un 60 "pret" balsis. Līdz ar to viņš nav kļuvis par Saeimas priekšsēdēju.
Saeimas priekšsēdētāja amatam tika virzīts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gunārs Kūtris, kurš gan pēdējās dienās ir saņēmis asu kritiku par saviem izteikumiem par sadarbības iespējām ar notiesātām personām, un Māris Sprindžuks. Tā kā neviens no kandidātiem neguva Saeimas vairākuma atbalstu ne pirmajā, ne arī otrajā kārtā, Saeimas deputātiem nācās balsot trešo reizi, kurā uz spīkera amatu pretendēja tikai viens kandidāts - Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).
Aģentūra LETA:
Pirmajās vēlēšanās trīs balsojumos šodien deputātiem nav izdevies ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju.
Tāpēc pēc aptuveni stundas tiks rīkotas jaunas vēlēšanas, kurām deputātiem būs atkal jāpiesaka kandidāti.
Ņemot vērā, ka Gunārs Kūtris (ZZS) trīs balsojumos šodien netika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu virzīt Daigas Mieriņas (ZZS) kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam, liecina kuluāros izskanējusī informācija.
Par labu Mieriņas kandidatūrai varētu nosliekties arī "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie", kuri pirmajā balsojumā bija pret Kūtri.
Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās viņa izteikumi medijos radīja sašutumu un jautājumus par atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja ZZS, lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS "apdomātos".
Kā ziņots, šonedēļ virkne Kūtra izteikumu sabiedriskajos medijos saistībā ar piemēra ņemšanu no notiesātām personām sacēla milzu ažiotāžu un jautājumus par viņa piemērotību amatam. Viņa izteikumi likuši Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) prasīt Kūtra atvainošanos, ko politiķis arī izdarīja, taču jau pēc dažām stundām Latvijas Televīzijas ēterā viņš atkārtoti pauda izbrīnu radījušus apgalvojumus.
Tomēr ZZS Saeimas frakcija nemainīja lēmumu par Kūtra kandidatūras virzīšanu Saeimas priekšsēdētāja amatam.
Kūtris sabiedrībā visvairāk tiek asociēts ar savu kādreizējo dalību Ingunas Sudrabas savulaik vadītajā partijā "No sirds Latvijai", kā arī ar agrāk ieņemto Satversmes tiesas vadītāja amatu.
Šodien Saeimā paredzēts lemt arī par citām izmaiņām Prezidija sastāvā.
Mieriņa dzimusi 1969.gada 3.martā. 1995.gadā viņa beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, specializējoties dārzkopībā, savukārt 2009.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā.
Mieriņa 2001.gadā strādāja Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste. Šī paša gada martā viņa kandidēja Rīgas rajona Carnikavas pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Par savu pagastu" un tika ievēlēta par deputāti.
Savukārt 2009.gada jūnijā Mieriņa Carnikavas novada domes vēlēšanās kandidēja no ZZS, partijas "Jaunais laiks" un partijas "Visu Latvijai!" saraksta un kļuva par novada domes priekšsēdētāju.
2013.gadā Mieriņa kandidējusi Carnikavas novada domes vēlēšanās no "Centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība"" saraksta, kad atkārtoti ievēlēta par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju.
2015.gadā Mieriņu no šī amata atcēla, bet aptuveni pēc mēneša - 2016.gada 20.janvārī - iecēla atpakaļ. Novada domes priekšsēdētājas amatu Mieriņa ieņēma līdz pat 2022.gadam, kad kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, kad tika ievēlēta par Saeimas deputāti.
Savas profesionālās darbības laikā Mieriņa bijusi Latvijas Pašvaldību savienības Revīzijas komisijas locekle, Reģionālās attīstības un sadarbības komisijas locekle, Sporta apakškomisijas locekle, Latvijas Piekrastes Pašvaldību apvienības locekle un Satiksmes ministrijas optiskā tīkla uzraudzības komitejas locekle.
