Londona un Maskava uz lielākās attiecību krīzes sliekšņa
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Bijušā krievu un britu dubultaģenta un viņa meitas saindēšanās Solsberi pilsētiņā draud novest pie lielākās krīzes Apvienotās Karalistes un Krievijas attiecībās beidzamajās desmitgadēs. Britu premjerei Terēzai Mejai šodien, visticamāk, nāksies informēt parlamentāriešus par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju un citiem atbildes soļiem, jo Krievijas amatpersonu izteikumi liecina, ka Maskava pat negrasās pēc būtības atbildēt uz T. Mejas uzdoto jautājumu – kā PSRS laikos izstrādātā un militāristu rīcībā bijusī nervus paralizējošā inde nonākusi vairāku Solsberi iedzīvotāju organismos?

Tā dēvētā indēšanas lieta ir britu sabiedrības uzmanības centrā jau vairāk nekā nedēļu - kopš brīža, kad kļuva zināms, ka 5. marta pēcpusdienā bezpalīdzīgā stāvoklī uz soliņa netālu no Solsberi tirdzniecības centra atrasti 66 gadus vecais Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Abi joprojām atrodas Solsberi slimnīcas reanimācijas nodaļā kritiskā stāvoklī, un mediķi no prognozēm atturas, ziņo AP. S. Skripaļs ir interesanta personība - bijušais Krievijas armijas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) darbinieks, kuru 1995. gadā savervēja britu izlūkdienests MI6. 2004. gadā dubultaģentu Krievijā atmaskoja un arestēja, pēc diviem gadiem viņam piesprieda 13 gadu cietumsodu, bet 2010. gadā S. Skripaļu apžēloja un kopā ar vēl vairākiem notiesātajiem apmainīja pret ASV atmaskotajiem Krievijas dusošajiem aģentiem, starp kuriem bija arī pašreizējā televīzijas zvaigzne Anna Čapmana.

Jau kopš pagājušās pirmdienas, kad ziņas par šo saindēšanos nonāca britu medijos, klusāk un skaļāk tika izteikta doma, ka ne jau ar nekvalitatīvu pārtiku saindējies S. Skripaļs. Britu varasiestādes aicināja neļauties panikai un apgalvoja, ka citu cilvēku veselība nav apdraudēta (vēlāk gan atzīstot, ka no saindēšanās ar nezināmu vielu tiek ārstēts policists, kurš pirmais pienāca pie soliņa, uz kura bija saļimuši abi cietušie, un vēl 18 cilvēku), taču šie apgalvojumi nesaskanēja ar visu S. Skripaļa apmeklēto vietu izolēšanu, ķīmiskās aizsardzības tērpos ģērbto militārpersonu sūtīšanu uz Solsberi un valsts pretterorisma vienību iesaistīšanu izmeklēšanā.

Lai gan vēl pagājušajā nedēļā zināmus mājienus deva britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons, tikai pirmdienas vakarā ārkārtas uzrunā parlamenta apakšpalātai premjere T. Meja oficiāli paziņoja to, par ko baumas klīda jau nedēļu - izmeklētāju rīcībā esošā informācija ar lielu ticamības pakāpi ļauj domāt, ka ar šo noziegumu saistīta Krievija. BBC norāda, ka T. Mejas apgalvojums balstīts uz to, ka britu bruņoto spēku speciālistiem Portondaunas laboratorijā izdevies noskaidrot - S. Skripaļs un citi saindēti ar Novichok klases neiroparalītisko indi, kas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izstrādāta Padomju Savienībā. Britu premjere paziņoja, ka esot tikai divas iespējas - vai nu Krievija kā valsts ir atbildīga par šo indēšanas gadījumu, vai arī tā rīkojusies bezatbildīgi, pieļaujot bīstamās vielas nokļūšanu citas personas rokās. Uzrunā parlamentāriešiem T. Meja izteica divus ultimātus Krievijai - pirmkārt, paskaidrot, kā šī inde varēja nokļūt Apvienotajā Karalistē, bet, otrkārt, informēt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, kas vakar rīkoja sēdi Hāgā, par visiem indes izgatavošanas apstākļiem un iedarbības parametriem. T. Meja paziņoja, ka atbildi gaidīs līdz trešdienas pusnaktij un, ja tā nebūs apmierinoša, «mēs uzskatīsim, ka Krievija nelikumīgi lietojusi spēku pret Apvienoto Karalisti».

Izredzes uz to, ka atbilde tiks saņemta, vakar pievakarē bija ļoti niecīgas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzslavējis savu preses dienestu, kas T. Mejas paziņojumu bija nodēvējis par «cirka šovu», un ieslīdzis garos skaidrojumos par to, ka saskaņā ar Ķīmisko ieroču aizliegumu konvenciju tās parakstītājiem ir desmit dienu laika, lai atbildētu uz jebkādiem pārmetumiem, turklāt britu puse vēl pat neesot iesniegusi indes paraugus, kas nepieciešami, lai noskaidrotu, vai šāda veida vielas PSRS un Krievijā vispār kādreiz ražotas. Savukārt Kremlim lojālie Krievijas mediji turpināja pēdējās nedēļas laikā ierasto kursu, sūrojoties par to, ka šis skandāls ir saistīts tikai un vienīgi ar britu vēlmi diskreditēt vai izjaukt vasarā Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā. B. Džonsons jau rosinājis čempionātu neapmeklēt oficiālām amatpersonām, britu mediji brīdinājuši fanus, ka došanās uz Krieviju var būt riskanta, un pašlaik jau vairs nevar pilnībā izslēgt situāciju, ka čempionātu boikotēs Anglijas izlase. Tomēr daudz lielāku triecienu Apvienotā Karaliste var dot finanšu jomā, piemēram, iesaldējot Krievijas amatpersonu banku kontus vai vēršoties pret britu salās dzīvojošajiem augsta ranga ierēdņu un V. Putina režīmam pietuvinātu uzņēmēju tuviniekiem.

The Daily Telegraph informācija par to, ka Londona pēc dubultaģenta indēšanas uzstājusi uz NATO 5. panta aktivizēšanu, visticamāk, ir nepatiesa, tomēr vairums Eiropas sabiedroto jau paspējuši paust absolūtu atbalstu T. Mejas nostājai, liekot saprast, ka varētu pievienoties stingrākām sankcijām pret Krieviju. ASV nostāju pēc kārtējiem satricinājumiem prezidenta Donalda Trampa administrācijā definēt ir grūtāk. Baltais nams pret T. Mejas apgalvojumiem izturējies diezgan rezervēti, bet pēc pāris stundām valsts sekretārs Rekss Tilersons paziņoja, ka «pilnībā uzticās britu sabiedroto paziņojumam». Taču tā izrādījās pēdējā viņa ārpolitiskā aktivitāte, jo vakar D. Tramps pavēstīja, ka R. Tilersons no amata atbrīvots un viņa vietā iecelts līdzšinējais CIP direktors Maiks Pompeo. Vai tā ir tikai sakritība, pašlaik grūti spriest...