Aivars Lembergs: Saeimas iecelto amatpersonu darba kontrole ir vāja
 
JĀMAINA SISTĒMA. Aivars Lembergs: «Latvijā ir pilnīgi absurda situācija – parlamenta ieceltām amatpersonām nav nekādas atbildības parlamenta priekšā» ©Lauris Aizupietis/F64

Par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, ABLV Bank likvidēšanas ietekmi uz tautsaimniecību, OIK skandālu, valdības stabilitāti, SAB direktora iecelšanu un amatpersonu atbildību saruna ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

- Nesen valsti satricināja milzīgs skandāls - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļa izspiešanu. Ļoti daudzi, kuri pirms tam bija kurnējuši, ka Aivars Lembergs runā par visu, izteica neizpratni - kāpēc tagad Lembergs klusē? Vai varat paskaidrot - kāpēc tiešām ieturējāt pauzi, izsakot savu viedokli?

- Tas ir kriminālprocess, par kuru īsti nekas nav zināms. Es nevēlētos būt šajā lietā ar saviem izteikumiem prokurora vai tiesneša lomā - tas būtu bezatbildīgi. Demokrātiskā valstī pastāv nevainīguma prezumpcija, vismaz tā vajadzētu būt. Savulaik Grinbergu lietā mani apsūdzēja KNAB, ko toreiz vadīja Aleksejs Loskutovs ar Jutu Strīķi, un toreiz apsūdzība tika noraidīta visās instancēs. Ja es toreiz būtu atkāpies, kā tagad prasa Rimšēvičam, tad es atkāpjoties būtu atzinis savu vainu. Vainu var atzīt tikai tiesa, bet, protams, arī katrs apzinās savas vainas pakāpi. Arī oligarhu lietā - tad jau man 2011. gadā vajadzēja atkāpties, bet es zināju 100%, ka tur nekādas manas vainas nav, jo vienkārši nevar būt. Tur jau pat kratīšanas lēmumā bija sarakstītas pilnīgas muļķības. Tāpēc es pieņēmu lēmumu, ka nekādas atkāpšanās nebūs, jo visa lieta bija virzīta tikai uz politisku mērķu sasniegšanu attiecībā pret mani: Grinbergu lieta, oligarhu lieta - tā bija vērsta tikai uz manis izmešanu ārā no politikas, un manu atkāpšanos tad varētu skaidrot tikai kā neesošas vainas atzīšanu. Tagad vēl viena lieta ir tiesā - nu, ja kāds var noticēt, ka es 1993. gadā no prokurora Valentīna Kokaļa izspiedu SIA Puses akcijas 25 latu vērtībā un viņš nespēja sevi aizstāvēt... tad ir jābūt lielam fantastam, lai spētu kaut kam tādam noticēt. Ja tādas tās apsūdzības, tad tas nozīmē nevainīgam atzīt sevi par vainīgu. Vērtēt attiecībā uz Rimšēviču... es nevaru dot padomus, jo es nepārzinu šo lietu.

- Rimšēvičs kā vienu no savas aizstāvības argumentiem lieto komercbanku sazvērestību pret viņu. Jūs ļoti labi pārzināt varas gaiteņus - tāds arguments ir efektīvs un šāda sazvērestība pret Latvijas Bankas vadītāju tiešām varētu būt?

- Latvijas Banka jau kādus 15 gadus neveic komercbanku uzraudzību. To veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). FKTK par to lemj, un par to nedrīkst būt nekādas ietekmes no malas, ieskaitot LB prezidentu. Līdz ar to es neredzu jēgu tādai sazvērestībai. Protams, tagadējo FKTK vadītāju sākotnēji, uz pirmo termiņu, virzīja amatam Vienotība, Vienotības finanšu ministrs Andris Vilks (uz otro termiņu - finanšu ministrs Jānis Reirs) un LB prezidents. Kāda vienošanās ir noslēgta šo trīs pušu starpā, vai tā ir rakstiska vai mutiska un vai tā vispār eksistē, to es nezinu. Varbūt tāda ir, un tad tur ir tādas shēmas, kuru rezultātā mainās LB prezidenta ietekme pār FKTK un komercbankām - ja ne de iure, tad de facto. Bet es nevaru to apgalvot. Runā jau visādi.

Linča tiesa jau Latvijā ir populāra, es to uz savas ādas izjūtu. Bet linčotāju varenība jau nav visvarenība. Tomēr starp tiesnešiem ir vēl tādi, kuri skatās uz likumu, nevis uz sorosismu.

- Gandrīz vienlaikus ar Rimšēviča aizturēšanu valsti skāra vēl viens skandāls, kas saistīts ar ASV finanšu uzraudzības institūcijas negatīvo atzinumu par ABLV Bank un sekojošo Eiropas Centrālās bankas atzinumu par šīs bankas likvidāciju. Vai jūs, līdzīgi kā vairāki valdības pārstāvji, uzskatāt, ka tā nav sistēmiska banka un tās likvidācijai nebūs ietekmes uz tautsaimniecību vai tā būs minimāla?

- Ja jau nerezidentu nauda Latvijas banku sistēmai ir tik nevajadzīga vai pat kaitīga, tad ir vienkārši jāpieņem lēmums, ka Latvijā drīkst strādāt tikai un vienīgi ar Eiropas Savienības rezidentu naudu. Protams, tādā gadījumā Latvija atteiktos no šīs naudas apkalpošanas kādam citam par labu, kurš ar to nopelnītu. Latvijā deviņu gadu laikā ABLV Bank ir ceturtā banka, kura aiziet uz likvidāciju. Kura nākamā? Neapšaubāmi, ABLV Bank likvidācija ir satricinājums tautsaimniecībai - jo kaitējums ir pat tad, ja fiziskas un juridiskas personas nevar veikt maksājumus, jo banka ir apturējusi savu darbību. Tas, ka tiek runāts, ka bankas pašlikvidācija nenodarīs kaitējumu tautsaimniecībai, liecina vai nu par neprofesionālismu, vai arī stulbu priekšvēlēšanu populismu, rēķinoties, ka sabiedrības vairākums nevēlas iedziļināties šīs lietas finesēs.

Latvijai jau ir ļoti laba pozīcija, lai apkalpotu nerezidentu līdzekļus bankās, veidotu to aktīvus un uz šo aktīvu naudas pelnītu. Bet - ja jau tāda situācija - bagāts dara kā grib, nabags kā var. Dievs tikai dod nenomirt no bada, no visa atsakoties.

- Sakiet, vai, jūsuprāt, Latvijas valdība - Ārlietu ministrija un Finanšu ministrija - ir adekvāti reaģējusi uz ASV ziņojumu par ABLV Bank? ASV nav sniegušas papildu pierādījumus FKTK saviem apgalvojumiem par bankas vainu Ziemeļkorejas kodolprogrammas finansēšanā un korupcijā.

- ASV nevar pārmest, ka viņiem darbojas institūcija, kas seko ASV finanšu interešu ievērošanai pasaulē. Ja šai institūcijai rodas aizdomas par kādu komersantu, konkrēti - banku Latvijā, ko uzrauga ECB un FKTK, tad normāli būtu, ja tā vērstu šo institūciju uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem. Savā ziņojumā ASV institūcija ir devusi 60 dienas, lai tiktu sniegti paskaidrojumi. Kā tam būtu jānotiek? Protams, konfidenciāli. Ja vien kādam nav vēlēšanās nogremdēt banku.

Ja kādu aiztur uz ielas, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu, viņam taču ir tiesības izteikt savu viedokli. Ja šādas tiesības netiek dotas, tad, iesūdzot tiesā, jūs noteikti vinnēsiet tiesu, jo ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību. Šajā gadījumā amerikāņi publisko informāciju ar vienu mērķi - iznīcināt vienu banku, turklāt vēl dot mājienu, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas FKTK netiek galā ar saviem pienākumiem. Pierādījumi ir? Nav. Un es domāju, ka arī nebūs. Lai es noticētu, ka ABLV Bank piedalās Ziemeļkorejas kodolprogrammas finansēšanā... nu, tur jābūt psihiski slimam. Ja kaut ko tādu gribētu darīt, to jau varēja caur citām bankām Āzijā, Āfrikā vai citur pasaulē, ar Latviju jau banku saraksts nebeidzas. Te pilnīgi varēja bez Latvijas iztikt.

Ja amerikāņi izdara šādu gājienu, tad tās ir ļoti konkrētas biznesa intereses. Nevaru pateikt, kādas, bet tur ir ļoti konkrētu cilvēku biznesa intereses nopelnīt un/vai sodīt ABLV Bank, tās akcionārus. Varbūt viņi kādam nesamaksāja, kad vajadzēja to darīt? Neiedeva kukuli. Varbūt viņiem pateica - jums 10 miljonu žēl? Tad pazaudēsiet visu. Es nedomāju, ka šo biznesa interešu saknes ir Latvijā. Domāju, ka ABLV Bank akcionāri zina, kas un kā.

- Vai situācija banku sektorā Latvijā var atstāt plašāku ietekmi uz valdības darbību? Vai jūs piekrītat viedoklim, ka Latvijā ir ne vien banku sektora, bet arī valdības krīzes pazīmes?

- Nē, valdības krīzes pazīmju nav. Nekādu. Valdība neapšaubāmi nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām.

Banku sistēmas uzraudzība, tās sistēma Latvijā ir ļoti vāja. To apliecina fakts, ka deviņu gadu laikā ir sabrukušas četras bankas. Latvijā valdībai, kas atbild par tautsaimniecības attīstību, nav nekādas ietekmes pār banku sistēmas uzraudzību. Banku sagrāve pēdējo gadu laikā ir nesusi milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai, sabiedrības labklājībai, bet valdībai nav nekādu instrumentu, lai šo sistēmu uzraudzītu. Tas ir pilnīgs idiotisms. Vēl Repšes valdības laikā parlaments radīja sistēmu, kas banku uzraugiem un Latvijas Bankai rada pilnīgu neaizskaramības statusu. No banku sabrukšanas cieš visa tauta, bet valdībai nav nekādas ietekmes pār banku uzraugiem, un arī Saeimai nav. Likums neparedz tiesības Saeimai prasīt atskaiti no Latvijas Bankas prezidenta, no FKTK vadības. Latvijā ir pilnīgi absurda situācija - parlamenta ieceltām amatpersonām nav nekādas atbildības parlamenta priekšā. Pēc būtības parlamenta ieceltām amatpersonām jābūt ne vien tiesībām uz neatkarību, bet arī pienākumam sistemātiski atskaitīties par savu darbu, un parlamentam jābūt tiesībām veikt šo amatpersonu darbības kontroli. Šobrīd Saeimai nav tiesību kontrolēt, kā savu darbu veic FKTK vadība, LB prezidents un arī ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, KNAB vadītājs un daudzi citi.

- Ja problēma ir sistēmiska, FKTK vadītāja Pētera Putniņa noņemšana no amata neko nedotu.

- Jāmaina ir sistēma, jo nevar jau teikt, ka FKTK vadība nav mainījusies pēdējos gados. Putniņš ir jau trešais šajā amatā. Taču šī parlamenta intelektuālā kapacitāte un politiskā griba tam nav piemērota. Tagad iznāk, ka par parlamenta kļūdām maksā tauta. Vai tad tā dēļ, ka ABLV Bank aizgāja pa burbuli, kādai valsts amatpersonai mainījās darba samaksa? Kādam prēmiju noņēma? Kādu pie atbildības sauca? Nē.

- Nupat būs Saeimas balsojums par vēl vienu amatpersonu, kuru ieceļ parlaments un kurai ne par ko nebūs jāatskaitās tā priekšā - par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā. Kāda ir jūsu attieksme pret Maizīša iecelšanu?

- Redziet, Saeima jau nevar nenobalsot par Maizīti, jo viņu ievēl atklātā balsojumā, un tas nozīmē, ka viņš zina, kam būs jāatriebjas, ja tie par viņu nenobalsos. Tas ir pilnīgs vājprāts, ka amatā ieceļ cilvēku ar tik milzīgām pilnvarām, turklāt dodot viņam iespēju vēlāk lemt par cilvēkiem, kuru balsojums viņam ir zināms. Es domāju, ārzemju specdienestiem Maizīša atrašanās amatā ir izdevīga. Jo, cik es zinu, vismaz tā runā tajā sistēmā, ka faktiski viņš šo iestādi nevada. Kādreiz viņš faktiski nevadīja Ģenerālprokuratūru, un tagad viņš nevada SAB. Visiem specdienestiem tas ir izdevīgi - sākot ar Austrumiem un beidzot ar Rietumiem. Vienīgais, kas nav labi, ka viņiem visiem nav pieejas saprotamiem izcenojumiem.

Bet man no SAB nekādu pielaidi nevajag, tāpēc man viņi ir pilnīgi vienaldzīgi.

- Banku skandāls pieklusināja citu - ar OIK maksājumiem saistīto skandālu. Sakiet, kāds, jūsuprāt, būtu risinājums šim skandālam? Vai var mainīt šo OIK sistēmu, atcelt dubultā tarifa principu? Ir opozīcijas spēki, kas prasa ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

- Pirmkārt - liels OIK maksājumu saņēmējs ir Latvenergo TEC 1 un TEC 2. Turklāt bez nekāda pamatojuma, jo viņi elektroenerģiju ražo nevis no atjaunojamiem energoresursiem, bet no gāzes. Šī lieta būtu nekavējoties jāizbeidz. Atcerēsimies, ka kopējais saistību apjoms pret atjaunojamās enerģijas ražotājiem ir četri miljardi - pusgada Latvijas budžets, ko šobrīd saņem saujiņa izredzēto biznesmeņu. Šī lieta ir neapšaubāmi jāizmeklē - tai jādod gan juridisks, gan politisks, gan morāls novērtējums. Latvijai vispār nevajadzētu maksāt šo OIK, jo mums ir hidroelektrostaciju kaskāde, kas nodrošina valstij ļoti labu vietu atjaunojamo energoresursu izmantošanā ES dalībvalstu vidū.

Protams, ir tiesiskās paļāvības princips, un savulaik ekonomikas ministriem Artim Kamparam un Danielam Pavļutam, arī iepriekšējiem ekonomikas ministriem pietuvinātie uzņēmēji ir saņēmuši pēc būtības miljoniem vērtus dāvinājumus atjaunojamās enerģijas ražošanas licenču izskatā. Tagad tik pamēģiniet viņiem to atņemt! Bet, manuprāt, vajag šīs valsts saistības aizstāt ar cita veida saistībām, lai rezultātā elektrības lietotājiem nav jāmaksā neviens cents.

- To var izdarīt?

- Jā, to var. Jāatrod cits finansēšanas mehānisms. Tas ir politiskās gribas jautājums. Es vēl teiktu - ja Valsts vides dienests stingri sekotu, kā tiek ievērotas vides prasības mazo hidroelektrostaciju darbībā, tad puse no tām nedarbotos. Jo tās nodara milzu zaudējumus zivju resursiem. Piemēram, pie Durbes upes - tur jau vasarā un dziļā ziemā vardei ūdens nepietiek, kur nu vēl zivīm.

- Ašeradena demisiju jūs uzskatāt par nelietderīgu?

- No viņa nevar prasīt atbildību par izsniegtajām OIK atļaujām. No viņa var prasīt atbildību par to, ja viņš neizdomā, kā no šīs sliktās situācijas iziet. Vēl, protams, arī par to, ka Ekonomikas ministrija nav sekojusi, kā tiek ievēroti ražošanas nosacījumi.

- Lai gan jūs vairs neesat Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, tomēr jums noteikti ir viedoklis par spēku samēru pēc nākamās Saeimas vēlēšanām. Politiskais spēks, kas izmanto jūsu tēlu negatīvā nozīmē oligarhu sarunu kontekstā savā priekšvēlēšanu kampaņā, ir Jaunā konservatīvā partija. Viņi, spriežot pēc pašu apņēmības pēdējā partijas saietā, gatavojas ieiešanai valdībā, tēmējot ja ne uz premjera, tad uz iekšlietu un tieslietu ministra amatiem. Kā jūs vērtējat viņu izredzes?

- JKP līderi Juta Strīķe un Juris Jurašs ir tieši atbildīgi par oligarhu sarunu lietas loģisku izgāšanos. Šī lieta ilga sešus gadus, un cilvēki tika nepamatoti vajāti. JKP pieeja cilvēkiem - vadoties pēc revolucionārās sirdsapziņas - labi iederētos Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas jeb boļševiku apvērsuma svinībās šī gada novembrī, viņu stils lieliski iederētos revolucionārā kara tribunālā vai Staļina laika «troikās». Viņi lieliski iederētos 1941. un 1949. gada represiju organizēšanā Latvijā - jo bagātie un nepareizi domājošā inteliģence - tie taču ir iznīcināmi.

- Bet bez ironijas?

- Nekādas ironijas, viņi ir cilvēki, kuru revolucionārā pārliecība tiesību priekšā neapstāsies.

- Taču var būt situācija, ka tai pašai ZZS pēc vēlēšanām ir jāsēžas ar viņiem pie viena sarunu galda.

- Manuprāt, Saeimas vēlēšanās mūs gaida pārsteigumi. Kādi - pāragri runāt. Es nedomāju, ka ZZS iegūs daudz vairāk nekā līdz šim. Tiesa, Vienotība nevar atjaunot līdzšinējo pozīciju un tās pārbēdzēji arī ne. Domāju, ka liela daļa vēlētāju lēmumu pieņems vēlēšanu kabīnē. Un pirms tam viņi par savu izvēli var stāstīt vienu un izdarīt kaut ko pilnīgi citu. Tāpēc es šobrīd negribētu izteikt savus pieņēmumus par to, kurš ar kuru sēdīsies pie sarunu galda. Šīs vēlēšanas ir krietni neprognozējamākas par iepriekšējām. Valdība ar savu darbību un lēmumiem arī ielikusi vairākas dziļumbumbas, kas var negatīvi ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus tās darba vērtējumā.