Mūrniece: Saeimā notiek politisks process, nevis izrāde ar šova elementiem
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Intervijā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) pirmām kārtām pārrunājām karstās tēmas – banku krīzi, OIK, nodokļu reformu. Šobrīd ir pamodusies cerība, ka ar finanšu veselību viss būs puslīdz kārtībā, taču melnais darvas pikucis, kas uzmests Latvijas svētku kleitai, ir grūti izmazgājams. Bet to mazgāt nāksies mums visiem – sākot no ministriem un deputātiem, beidzot ar ikvienu pilsoni. «Tā ir finanšu sistēmas reputācijas krīze,» skaidro Ināra Mūrniece.

Taču šo sistēmu veido konkrēti cilvēki, no kuriem nāksies prasīt arī konkrētu atbildību. Sistēmas pussabrukušo reputāciju mēs vēl kaut kā varētu pārdzīvot, taču tā, manuprāt, nav svarīgākā šajā situācijā: gadu desmitos esam izgājuši cauri dažādām smagām situācijām, mūsu valsts turpina dzīvot, bet melnākais ir tas, ka tiek apkaunots Latvijas vārds. Un tas jau ir nepiedodami. Bet to apkauno ne jau atnācēji no nekurienes, to dara mūsu pašu bāleliņi. Reizēm ļoti daudz kas ir atkarīgs no viena cilvēka, dažkārt pietiek tikai ar vienu nodarījumu, lai uzticēšanās šim cilvēkam sabruktu.

Par šīm tēmām - mūsu šodienas saruna.

- Rodas sajūta, ka Latvijā nav valstsvīru, kas spētu šajā trauksmainajā morālās un banku krīzes laikā uzrunāt tautu. Varbūt jūs to varētu izdarīt?

- Vispirms gribu pateikt, ka valsts finanšu sistēma nav apdraudēta - finanšu ministre un valdības vadītājs sola, ka finanšu krīze mums nedraud. Gribu uzsvērt, ka šobrīd tā ir finanšu sistēmas reputācijas krīze. Situācija ar Latvijas Bankas prezidentu bija nepatīkams pārsteigums. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un kratīšana viņa dzīvesvietā ir izsaukusi plašu rezonansi. Tas ir arī Latvijas tēla jautājums starptautiskā līmenī. Latvijas valsts amatpersonu reakcija varēja būt agrāka, taču tika gaidīta informācija no izmeklēšanas iestādēm. Amatpersonas nejaucās KNAB darbā, un tas bija svarīgi - netraucēt strādāt. Pēc mana lūguma tika sasaukta Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde, aicinot atbildīgās amatpersonas sniegt nepieciešamo informāciju. Jāteic, ka informācija, ko saņēmām, bija vēl nopietnāka, nekā bijām domājuši… Runājot par situāciju kopumā: līdzīgās situācijās informācija strauji mainās un papildinās, tā mēdz būt arī pretrunīga, nāk klāt jauni fakti. Parlamentārā kontrole ir veids, kā palīdzēt.

- Tātad pierādījumu bāze Rimšēviča lietā ir nopietna?

- Pierādījumi acīmredzot ir izmeklēšanas iestādēm, mēs tos neesam redzējuši. Bet es ceru, ka lietas virzība būs objektīva un ātra. Virkne valsts amatpersonu ir aicinājušas Rimšēviča kungu atkāpties, jo pār viņa darbību gulst aizdomu ēna. Mēs esam piederīgi Eiropas vērtību telpai, un augstas amatpersonas līdzīgos gadījumos mēdz atkāpties.

- Latvijas valsts tēls šobrīd ir krietni apdraudēts, un ne tikai tēls vien: gadījums ar Rimšēviču ietekmēs gan investīciju klimatu, gan Latvijas dalību starptautiskos projektos, gan katru Latvijas pilsoni atsevišķi. Līdzībās runājot, baltajai svētku kleitai, kurā ietērpusies Latvija, simtgadi gaidīdama, uzmests darvas pikucis, kuru pat gribēdams neiztīrīsi…

- Neko darīt, ir jābūt ātrai un izlēmīgai Finanšu ministrijas un visas valdības rīcībai. Arī Saeima vērtē šo situāciju - domājam par to, ka jāpilnveido likumi, nosakot, cik termiņus pēc kārtas var strādāt Latvijas Bankas prezidents, kas ir viens no galvenajiem amatiem valstī. Valsts prezidentam ir divi pilnvaru termiņi, tāpat arī citām augstām valsts amatpersonām. Šī sistēma ir jāvienādo. Nesen runājām par tiesu priekšsēdētājiem - vienojāmies, ka divi termiņi ir pietiekami ilgi, jo ir jānāk jaunām idejām, ir jābūt apritei, savukārt iepriekšējie tiesu priekšsēdētāji var nākt ar savu padomu un palīdzēt. Arī Ilmāra Rimšēviča ilgstošā atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā būtu jāvērtē caur šo prizmu. Iespējams, likumā būtu jāparedz arī konkrēta atstādināšanas kārtība, jo tādas šobrīd nav.

- Ko darīt, lai Latvijas starptautiskais prestižs atkal būtu līmenī?

- Reputāciju, kas tiek veidota, strādājot gadiem, var sagraut vienā mirklī - kā tas notika Rimšēviča aizturēšanas gadījumā. Nekas nav tik viegli sagraujams kā uzticēšanās - to var izdarīt pat dažās minūtēs. Prestiža atjaunošana nebūs ātrs process. Nevar cerēt uz labu rezultātu pēc pāris nedēļām vai mēnešiem. Iespējams, paies gads vai divi. Lai kaut kas mainītos uz labo pusi, jābūt ļoti aktīvai valsts iestāžu rīcībai, drošības dienestiem, iespējams, jāpārvērtē kritēriji, kā tiek izsniegtas pielaides valsts noslēpumam.

- Ar valsts prestižu šobrīd ir tā, kā ir. Būs nepieciešams laiks, lai to atjaunotu. Bet kā ir ar Saeimas prestižu? Nesenās socioloģiskās aptaujas liecina, ka tas nav diez ko augsts.

- Viss ir relatīvs. Arī Eiropas valstīs vērojama uzticēšanās krīze, Latvija nav izņēmums. Tomēr jāteic, ka uzticēšanās Saeimai pēdējā laikā ir pieaugusi - 2016. gadā Saeimai pilnībā uzticējās 12% respondentu, savukārt 2017. gada nogalē jau 19% respondentu. Žurnālisti šo jautājumu par uzticēšanos dažkārt mēģina uzdot tā, it kā Saeimas priekšsēdētāja vienpersoniski atbildētu par Saeimas prestižu. Saeimas prestižu veido politiskās partijas, konkrēti politiķi un konkrētu partiju nostāja tajā vai citā jautājumā. Notiek opozīcijas un pozīcijas cīņa. Diemžēl priekšplānā izvirzās sulīgas, ekstravagantas epizodes no tautas kalpu sarunām, un politika lielā mērā kļūst par šovu. Arī mediji parlamentā notiekošo nereti attēlo nevis kā politisku procesu, bet gan kā izrādi ar šova elementiem. Tad nav ko brīnīties, ka cilvēki to tā aizvien vairāk sāk uztvert. Savukārt valdību darbs visur Eiropā ir daudz pragmatiskāks. Par ministriem partijas parasti izvirza savaldīgākos, emocionāli noturīgākos un zinošākos politiķus…

- Šķiet, ka ikvienā Saeimā ir daži «aktieri», kas nodarbojas ar sevis izrādīšanu.

- Ar to gan partijas, gan politiķi cenšas iegūt lielāku atpazīstamību. Ceru, ka vēlētāji sapratīs, kurš deputāts runā par visai sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, kurš - tikai cenšas sevi izrādīt. Jāsaprot, ka tagad ir priekšvēlēšanu laiks…

- Jūs sakāt, ka valdība strādā bez šova elementiem. Toties tā strādā ar lēmumiem, kas ir, maigi izsakoties, neizprotami iedzīvotājiem. Piemēram, OIK, kas veido laupītājtarifu attiecībā uz mājsaimniecībām, nerunājot nemaz par zelta stabiem un platīna vadiem, kas jāapmaksā patērētājiem. Pat žēl, ka banku skandāls ir nomācis OIK skandālu…

- OIK nekur nav pazudis, un elektrības rēķini tādi paliks - dažkārt neizprotami lieli. Ja netiks panākta sistēmas maiņa, tie turpinās būt tikpat lieli. Ir lūgts ekonomikas ministram Ašeradenam līdz marta sākumam izstrādāt piedāvājumu, kā situāciju atrisināt. Nedrīkst būt tā, ka visa valsts subsidē konkrētu biznesmeņu intereses.

- Laba doma. Taču baidos, ka OIK biznesmeņiem būs cits viedoklis: šie biznesmeņi ir slēguši ar valsti nopietnus līgumus par savas «zelta» elektrības pārdošanu, tāpēc, domāju, vērsīsies tiesā, ja līgumi tiks lauzti.

- No Ašeradena kunga es gaidītu šo līgumu juridisko izvērtējumu, kāds ir to termiņš un ko var darīt šajā lietā. Un vēl - lai fiktīvajām koģenerācijas stacijām atņemtu licences, cik drīz vien iespējams.

- Visas valdošās partijas, arī Nacionālā apvienība, saņēma ziedojumus no OIK biznesmeņiem. Nedaudz, un tomēr. Skaitīsit naudu atpakaļ?

- Mēs esam atdevuši atpakaļ problemātiskos ziedojumus, piemēram, ar maksātnespējas administratoru saistītai personai. Divi mūsu apvienības biedri - zemnieki, kas papildus lauksaimniecībai nodarbojas ar biogāzes ražošanu no kūtsmēsliem, patiešām, kopā saskaitot, vairāku gadu laikā ir saziedojuši ap 2000 eiro. Abi ir cienījami lauku uzņēmēji un NA biedri. Citas partijas, pēc mediju ziņām, ir saņēmušas krietni nopietnākas summas.

- Liela tautas daļa ir sašutusi arī par nodokļu reformu, kas ir nesaprotama un nenes solītos atvieglojumus un ieguvumus.

- Nodokļu reforma bija nepieciešama - mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši šajā jomā mums bija aizsteigušies priekšā. Arī lietuvieši plāno īstenot nodokļu reformu - tas nozīmē, ka arī mēs ilgi nevarēsim gulēt uz mūsu nodokļu reformas lauriem. Taču skumji ir tas, ka VID pats nespēj savākt visus nepieciešamos datus un mēģina pārlikt nodokļu aprēķināšanu uz nodokļu maksātāju pleciem. Tas ir absurdi. Turklāt VID to mēģina pasniegt kā pašu nodokļu maksātāju atbildību, bet tas nav pieļaujams. Nedrīkst būt tā, ka gada beigās parādās nodokļu parādi, kaut gan darbavietās grāmatveži visu laiku ir maksājuši nodokļus pēc VID aprēķiniem. Cilvēki jau tāpēc ir sašutuši, jo kurš gan grib gada beigās uzzināt, ka kļuvis par nodokļu parādnieku?

- Šī aplamā sistēma jāmaina. Kurš to var izdarīt?

- Tas jādara VID un Finanšu ministrijai. VID jātiek skaidrībā, kā aprēķināt nodokļus, jātiek skaidrībā ar savām elektroniskajām sistēmām. Tas ir VID tiešais pienākums. Un noteikti jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību, jāmēģina cilvēkiem izskaidrot pēc iespējas vienkāršākā valodā šīs specifiskās lietas.

- Šis ir Latvijas simtgades gads. Kas tajā svarīgākais?

- Nesen satikos ar Lietuvas kolēģiem, jo arī Latvijā svinējām Lietuvas atjaunošanas simtgadi. Lietuvieši par savu simtgades simbolu ir izvēlējušies zvanu skaņas. Zvani, kas skan gan priekos, gan bēdās. Cilvēki tic, ka zvanu skaņas attīra gaisu. Es ceru, ka arī attīrīšanās, kas Latvijā ir sākusies, turpināsies.

- Kaut vai tie paši čekas maisi?

- Jā, Nacionālā apvienība ir tā, kas ļoti aktīvi uzstājusi, lai tiktu risināts čekas maisu jautājums. 31. maijs ir pavisam tuvu, un VDK izpētes komisija sola sniegt savu ziņojumu. Man ir zināmas bažas, kā komisijas pētnieki būs strādājuši ar vienu no galvenajiem avotiem - ar VDK aģentu kartotēku - un vai būs samērojuši to ar VDK uzskaites žurnālu. Neatrisinot čekas maisu jautājumu, tas tikai sabiezēs un kļūs smagāks. Nacionālā apvienība ir iesniegusi likumprojektu, kas paātrina čekas maisu publiskošanu. Turklāt es ticu pirmsvēlēšanu laika brīnumiem…

- Tā kā Ziemassvētku vecītim?

- Pieredze liecina, ka pirmsvēlēšanu laikā kļūst iespējams tas, kas citkārt nerod atsaucību. Pēkšņi parādās politiskā griba. VDK izpētes likums tika pieņemts īsi pirms iepriekšējām vēlēšanām, un es ticu, ka likums par VDK ziņotāju un operatīvo darbinieku vārdu paātrinātu publiskošanu tiks pieņemts šogad. Tāpat ceru, ka visas skaļās amatpersonu aizturēšanas lietas tiks profesionāli un objektīvi izmeklētas un neizkūpēs gaisā.

- Jā, attīrīšanās ir nepieciešama, bet kā tad ar dziesmām un dejām?

- Jāprot ne tikai dubļus brist, bet arī svinēt! Simtgades kulminācija būs Dziesmu svētki. Dziesmu svētkos jāsasmeļas enerģija - tik daudz enerģijas, lai spētu ilgi strādāt! Starp citu, Nacionālās apvienības deputāti biļetes meklēs un pirks paši. Nolēmām, ka iztiksim bez svētku organizatoru palīdzības.

- Rīgas pilsēta uzdāvināja Latvijai Goda vārtus (ap 300 000 eiro vērtībā), kurus tautā ātri vien sāka dēvēt par «Ļeņina biksēm». Vai valstij visas simtgades dāvanas ir jāpieņem, kā mēdz teikt, zobos neskatoties un Nacionālās apvienības kultūras ministres klātbūtnē?

- Par Daci Melbārdi esmu dzirdējusi sakām, ka viņa ir labākā kultūras ministre kopš neatkarības atjaunošanas, un es no sirds tam piekrītu. Kas attiecas uz šo dāvanu, tad visi jautājumi jāuzdod Rīgas domei. Tā acīmredzot ir vadījusies pēc savas estētiskās izpratnes un gaumes. Vēlētājiem jāsāk daudz vērīgāk skatīties uz pirkstiem Rīgas domniekiem. Un iestādēm, kuras ir apliecinājušas savu spēju strādāt, piemēram, KNAB, arī vajadzētu pavērtēt Rīgas domes darbības.

- Vai NA jau ir sākusi gatavoties Saeimas vēlēšanām?

- Šobrīd izskan dažādi paziņojumi, kurš ar ko startēs kopā vēlēšanās, tiek vilktas sarkanās līnijas, bet iekšēji izstrādātas idejas, par kurām vēl skaļi nerunā. Nacionālā apvienība arī ir ideju izstrādes procesā. Mēs esam nākuši klajā parlamentā ar priekšlikumiem, kuri skar čekas maisu ātrāku atvēršanu, ierosinājuši izbeigt dīvaino situāciju, kad trešo valstu pensionāriem sabiedriskajā transportā ir īpašas priekšrocības, izstrādājām lēmumu par pievienošanos Magņitska saraksta sankcijām, kā arī likumu par diasporu. Nacionālā apvienība bija tā, kas uzstāja, lai lielāku atbalstu saņemtu ģimenes ar bērniem un tiktu ieviesta tā dēvētā trešā bērna atbalsta politika. Rezultāti jau ir pamanāmi.