Politika: Kalnozols vēlas, lai deputātiem automātiski piešķirt pielaidi valsts noslēpumam 1 komentāri
 
Politika

Kalnozols vēlas, lai deputātiem automātiski piešķirt pielaidi valsts noslēpumam

 
Ādolfs Mārtiņš Krauklis / F64 Photo Agency

Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) rosina parlamenta deputātiem, Ministru prezidentam un ministriem automātiski piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, reizē paredzot iespēju atsevišķi lemt par tās anulēšanu konkrētiem parlamentāriešiem.

Deputāts norāda, ka atbilstoši Satversmei Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Līdz ar to parlamentāriešiem, Ministru prezidentam un ministriem pieeja valsts noslēpumam ir piešķirama automātiski. Tikai pati Saeima var lemt par atļauju anulēšanu vai noslēpuma kategorijas nomaiņu, skaidro politiķis.

Minētājām amatpersonām jāizsniedz augstākās kategorijas pielaide jeb speciālā atļauja, paredz deputāta rosinājums.

Politiķis arī aicina likumā noteikt, ka pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora ierosinājuma Saeima lemj par liegumu pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem parlamenta deputātiem, Ministru prezidentam vai ministriem. Tāpat pēc SAB direktora ierosinājuma Saeima lemtu par otrās vai trešās kategorijas speciālo atļauju piešķiršanu, anulēšanu vai kategorijas nomaiņu šīm amatpersonām.

Deputāts arī rosina noteikt, ka personas pārbaude veicama pirms darba attiecību uzsākšanas un tā ir jāveic 30 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency

Tāpat viņš aicina noteikt, ka atbildīgā iestāde varēs noteikt izņēmumu par pielaides piešķiršanu cilvēkam, kurš veicis likumā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja noziedzīgā nodarījuma sastāvs nebūs saistīts ar valsts interešu aizskaršanu vai apdraudēšanu.

Parlamentārietis arī rosina no Saeimā skatāmā likumprojekta izslēgt normu, kas paredzētu, ka pielaide valsts noslēpumam netiek piešķirta, ja kriminālprocess pret personu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Politiķis uzskata, ka šajā gadījumā nav ņemts vērā, ka izlīguma gadījumā kriminālprocesos ir paredzēta tikai un vienīgi lietas izbeigšana bez reabilitācijas, kaut gan persona pēc būtības nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Viņa priekšlikumi arī paredz likumā noteikt, ka, ja personai pirms 2018.gada 1.jūlija ir liegta pieeja valsts noslēpumam, iestāde var iniciēt atkārtotu personas vērtēšanu.

Kalnozols akcentē, ka SAB direktoram, veicot pārbaudi, jāievēro nevainīguma prezumpcija. Izvērtējot pielaidi valsts noslēpumam nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un liegt pieeju valsts noslēpumam, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Izvērtējamajai personai nav jāpierāda savs nevainīgums, savukārt visas šaubas par izvērtējamo personu vainu SAB jāvērtē par labu personai, uzsver politiķis.

Deputāts norāda, ka esošajā redakcijā likums nosaka, ka personas pārbaude veicama pirms darba attiecību uzsākšanas, savukārt nav noteikts termiņš, kādā SAB direktoram ir jāpieņem lēmums par pieejas piešķiršanu. Tas ietekmējot ne tikai personas tiesības sākt darba attiecības samērīgā laika posmā, bet, iespējams, arī iestādes pilnvērtīgu funkcionēšanu, pauž Kalnozols.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredzēs personām tiesības pārsūdzēt tiesā specdienesta lēmumu, ar kuru atteikts izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.

Komentāri [1]
#
dainis 13.novembris 2017 14:49 atbildēt
Tas, mazais blēdis, alkatīgais zēns, vai arī nav no ZZS??
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers