Sestdiena, 21.oktobris
Politika | 21.aprīlis, 9:50
Jānis Lasmanis

Deputātu atturēšanās balsošanā varētu kļūt jēgpilna

Parlaments Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu liegt deputātiem balsojumos atturēties noraidīja, taču izmaiņas balsošanas kārtībā tomēr varētu ieviest. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece rosina atturējušos deputātu nepieskaitīt balsojušajiem pret.

Ar šo ideju I. Mūrniece nāca klajā Latvijas Televīzijā, savukārt Neatkarīgajai viņa atzina, ka varētu iesniegt šādu priekšlikumu izvērtēšanai Juridiskajā komisijā. Tas būšot iespējams, kad komisijā nonāks darba grupas sagatavotie priekšlikumi Kārtības ruļļa modernizēšanai.

Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka nebūtu jāatsakās no iespējas Saeimas deputātiem atturēties balsojumos. Šāds balsojums var tikt izmantots situācijās, kad likumdošanas iniciatīvu deputāti konceptuāli atbalsta, bet ir zināms, ka valdība izstrādājusi citus priekšlikumus.

Patlaban Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputāti, balsojot par likumprojektiem, priekšlikumiem, patstāvīgiem priekšlikumiem un lēmumiem, var balsot par, pret vai atturas. Balsojums atturas ir atturēšanās pēc formas, bet pret pēc būtības. Satversmes 24. pantā noteikts, ka «Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu», un tas nozīmē, ka neviens deputāta balsojums nav neitrāls. Saeimā, lai pieņemtu lēmumu, balsīm par jābūt vairāk nekā balsīm pret un atturas kopā.

Pie Kārtības ruļļa modernizēšanas priekšlikumiem strādājušās darba grupas vadītāja, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, līdzīgi vairākumam Saeimas deputātu, uzskata, ka atturēšanās iespēja balsojumos obligāti jāsaglabā, jo «ne viss ir tikai melns vai balts», taču I. Mūrnieces ierosinājumu viņa atbalsta.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka Saeimas deputātiem nav tiesību atturēties. «Ja deputāts ir ievēlēts, viņam jāizsaka savs viedoklis, un tāds jēdziens kā atturēšanās daudzos parlamentos vispār nepastāv. Pašreiz situācija ir tāda, ka tie, kas atturas, ietekmē balsojuma rezultātu,» kategorisks ir A. Endziņš.

Atturēšanās ietekmes uz balsojumu mainīšana vēl tiks apspriesta Juridiskajā komisijā, bet vismaz konceptuāla vienošanās jau ir panākta par citiem grozījumiem Kārtības rullī.

Vairāki grozījumi saistīti ar valsts budžeta izskatīšanu, piemēram, pirmajā lasījumā varēs debatēt par katru likumprojektu, priekšlikumu tabula līdzīgiem priekšlikumiem gadskārtējam un vidējā termiņa budžetam varētu būt viena. Plānotas arī citas izmaiņas, piemēram, par premjera pieteikšanos debatēm par budžetu.

Kārtības ruļļa grozījumos varētu pagarināt termiņus Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai iedzīvotāju iniciatīvu izvērtēšanai.

Izmaiņas varētu skart arī jautājumu un atbilžu sesijas, kad deputāti uzdod jautājumus kādam no ministriem. Pašlaik tās parasti tiek paredzētas pēcpusdienā, tomēr ministri bieži vien uz tām nevarot ierasties, tāpēc opozīcijai pret pašreizējo kārtību ir iebildumi.

Par šo jautājumu vēl būs diskusijas, jo vērtēti dažādi varianti, piemēram, paredzēt šādas atbilžu un jautājumu sesijas iekļaut kārtējās Saeimas sēdēs.