Nu jau bijušā Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa publiski paustie paziņojumi saistībā ar iecerētajām reformām valsts pārvaldē bija bez konkrētas analīzes un seguma, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" apgalvoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes reformu vadības grupa vēl nav izveidota, līdz ar to arī vispusīga reformu analīze komandas darbā vēl nav veikta. "Tas ir tāds komandas grupas darbs, kurā nevar viens cilvēks visu izdarīt. Protams, ka tur ir jābūt ekspertiem," skaidroja valdības vadītājs, apgalvojot, ka pie tā patlaban tiekot strādāts.
Vaicāts, vai līdz ar to var apgalvot, ka Krieviņa izteikumi par valsts pārvaldē likvidējamajām štata vietām ir bijuši bez konkrēta seguma, Kučinskis atbildēja: "Pagaidām, protams, nav bijis nekas vairāk kā prezentācijas. (..) Konkrēta plāna vēl nav. Konkrēts plāns ir jāizstrādā," sacīja valdības vadītājs.
Uz jautājumu, vai tieši tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Krieviņš no šodienas vairs nav Valsts kancelejas vadītājs, premjers konkrētu atbildi nesniedza.
Vienlaikus Kučinskis apgalvoja, ka noteikti ir jāturpina iesāktais ceļš uz reformām valsts pārvaldē, lai panāktu, ka tajā strādā spējīgi un motivēti cilvēki, kuri vēlas kāpt pa karjeras kāpnēm.
Kā ziņots, Valsts kanceleja Krieviņa vadībā ieteica valsts pārvaldes reformas rezultātā likvidēt lielāko daļu vakanto vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par 7-10%.
Tāpat reformu plāns paredz noteikt mērķi katrā iestādē ik gadu panākt ietaupījumu vismaz 2% apmērā no iestādes uzturēšanas izdevumiem. Plānots, ka puse ietaupījuma tiktu atstāta iestādes rīcībā, bet otra puse novirzīta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai un attīstībai.
Valsts pārvaldes reformas plāns paredz iekšējo auditu stiprināšanu, pārejot uz efektivitātes auditiem, tostarp fokusējoties uz priekšlikumiem administratīvo procedūru vienkāršošanai un atskaišu samazināšanai.
Plāns paredz pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku valsts pārvaldē, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī tiktu pārskatītas prēmijas un piemaksas. Būtībā Valsts kanceleja piedāvā jaunu atlīdzības regulējumu.
Valsts kanceleja rosina pārskatīt mazo un ļoti mazo iestāžu funkcijas, fokusējoties uz atbalsta funkciju centralizāciju. Plānots arī celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību.
Valsts pārvaldes reformas plāns paredz visiem iestāžu vadītājiem definēt vienotus snieguma rādītājus, kas tiks regulāri mērīti un publicēti. Paredzēts arī īstenot izmēģinājuma projektus divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesu.
Valsts kanceleja arī iesaka izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un īstenot integrētas komunikācijas kampaņas par valdības prioritātēm, skaidrojot sabiedrībai valdības pieņemtos lēmumus. Paredzams, ka šā gada martā valsts pārvaldes reformu plāns tiks apstiprināts valdībā.
