Žonglējot ar socioloģisko pētījumu datiem un solot kvalitatīvi atšķirīgu Rīgas pārvaldīšanu, valsts galvaspilsētas mēra amatam savu kandidatūru pieteicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars. Pārstāvot Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai aliansi, viņš ir pārliecināts, ka vēlēšanās iegūs vairāk par pusi domes mandātu un iesēdīsies Rīgas mēra krēslā.
Gatavojoties savas kandidatūras oficiālajai pieteikšanai, abas partijas bija kārtīgi iztaujājušas rīdziniekus un konstatējušas, ka gandrīz 58% rīdzinieku uzskata - esošā Rīgas vadība šajās vēlēšanās jāmaina. Savukārt citas aptaujas dati, ar kuriem iepazīties netika dota iespēja, liecinot, ka M. Bondara kandidatūru sabiedrība vērtējot daudz augstāk par pārējo sevi par labēji centriskajām dēvējošo partiju sarakstu līderiem. Jāatgādina, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti ASV apliecināja - uzticēties socioloģiskajiem pētījumiem ir riskanti. Turklāt citi tepat Rīgā veikti pētījumi liecina, ka atklāti savu atbalstu M. Bondara vadītam vēlēšanu sarakstam pauž vien 4,4 %, bet esošo Rīgas mēru Nilu Ušakovu atbalsta 43 %. Ceturtdaļa respondentu atbildējuši, ka nav savu favorītu vēl izvēlējušies vai vēlēšanās nepiedalīsies vispār.
Ņemot vērā, ka pat politiskās organizācijas, kuras strādā ar šo ne sevišķi glaimojošo statistiku, publiski pauž apskaužamas prognozes par savām izredzēm, M. Bondaram pārmest nepamatotu optimismu nebūtu korekti. Turklāt viņš rīdziniekiem sola tādus labumus, no kuriem grūti atteikties.
Ja par Rīgas mēru kļūs M. Bondars, viņš sola, ka ik gadu ceļu un pilsētas pazemes infrastruktūrā tiks ieguldīti 50 miljoni eiro, jo pašreizējā pilsētas vadība uzklājot tikai jaunu ceļa segumu, aizmirstot par kanalizāciju un nolemjot pilsētniekus milzīgu peļķu pārvarēšanai.
Domāts tikšot ne tikai par autobraucējiem, bet arī tiem, kas ikdienā izmanto sabiedrisko transportu. Lai Ziepniekkalna, Purvciema un Pļavnieku iedzīvotājiem ik rītu nebūtu jānīkst sastrēgumos, M. Bondars sola uzbūvēt tramvaja līnijas. Viņa vadībā izremontēšot arī katru pilsētas pagalmu, jo «nevarot zināt, kurā no tiem aug nākamā pasaules mēroga zvaigzne». Bet, kad tā izaugs un apliecinās savu vēlmi un varēšanu mācīties kādā no desmit labākajām pasaules augstskolām, M. Bondara vadītā pašvaldība finansēs mācības. Ar noteikumu, ka jaunietis pēc izglītības iegūšanas atgriezīsies dzimtenē.
Ņemot vērā, ka M. Bondara vadītajā vēlēšanu sarakstā ir arī bijušais operas vadītājs Andrejs Žagars, ir tikai pašsaprotami, ka potenciālās domes vadības uzmanības lokā ir arī kultūra. Alianses pārstāvji sola, ka viņu vadībā Rīga tiks gan pie jaunas akustiskās koncertzāles, gan laikmetīgās mākslas muzeja.
Jautāts, kā šie vērienīgie projekti tiks finansēti, M. Bondars pārliecinoši atbildēja, ka viņa vadībā divu gadu laikā pilsētas budžets sasniegs vienu miljardu eiro vai pat vairāk. Šobrīd Rīgas budžets ir apmēram 800 miljonu eiro.
1. februārī noslēgtais politisko spēku sadarbības līgums paredz vienlīdzību un solidaritāti abām pusēm saistošu lēmumu pieņemšanā un vēlēšanu saraksta sastādīšanā. Abi politiskie spēki apņemas kopējā vēlēšanu sarakstā paredzēt 31 domes deputāta kandidāta vietu kandidātiem, kas nav abu politisko spēku biedri, bet pārstāv pilsonisko sabiedrību vai ir eksperti jomās, kas ir būtiskas Rīgas domes darbā.
Atlikušās 32 deputātu kandidātu vietas sarakstā tiks aizpildītas ar vienādu kandidātu skaitu: 16 kandidātu no Latvijas Reģionu apvienības un 16 kandidātu no partijas Latvijas attīstībai. Ja šim līgumam pievienosies vēl kāds politiskais spēks, saraksta vietu sadalījumu precizēs.
