Saeima šodien atkārtoti galīgajā lasījumā skatīs Imigrācijas likuma grozījumus par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, jo Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš šos grozījumus nodeva atpakaļ parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5000 eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Vēlāk Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, sagatavojot grozījumus šodienas balsojumam Saeimā, atbalstīja 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām otrreizējo pagarināšanu.
Attiecīgā norma neattieksies uz vairākiem ieguldījumu veidiem, piemēram, uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka šo termiņuzturēšanās atļauju turētājiem jau ir pienākums veikt konkrētu iemaksu budžetā par šo atļauju pagarināšanu.
Komisijā atbalstītā norma paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, nebūs jāmaksā minētā iemaksa. Taču maksājums būs jāveic, otrreiz pagarinot uzturēšanās atļauju, aģentūrai LETA skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze.
Komisija arī atbalstījusi regulējumu, ka par termiņuzturēšanās atļaujas, kas iegūta pēc 2014.gada likuma grozījumiem saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, pagarināšanu jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5000 eiro, norādīja Roze.
Termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem tiek piešķirtas uz pieciem gadiem. Līdz ar to par otrreizējo pagarināšanu maksājums būs jāveic desmit gadus pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.
Likuma grozījumi arī paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz noteiktu laiku varēs apturēt trešās valsts pilsoņiem saistībā ar viņu daudzumu mūsu valstī un to ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību. Tāpat ieviesīs izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās vai pērk nekustamos īpašumus.
Likumprojektā noteikts, ka ārzemniekiem - trešo valstu pilsoņiem - uzturēšanās atļauju izsniegšanu varēs apturēt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Valdībai, izvērtējot ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, būs jāizdod noteikumi un jānosaka, kuras trešās valsts pilsoņiem un uz kādu termiņu aptur attiecīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu.
Ar likuma grozījumiem papildinās nosacījumus par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Tiek palielināts minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos, un turpmāk tie būs 50 000 eiro līdzšinējo 35 000 vietā kapitālsabiedrībā, kurā strādā ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādiem uzņēmumiem turpmāk nodokļos valsts un pašvaldību budžetos būs jāiemaksā vidēji ne mazāk kā 3300 eiro mēnesī.
Veicot ieguldījumu viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās atļauju izsniegs ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, kuri katrs ieguldījis uzņēmumā un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro. Līdz šim šādu atļauju izsniedza ne vairāk kā trīs ārzemniekiem.
No 150 000 eiro uz 100 000 eiro samazināts ieguldījums kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Regulējumā noteikts, ka uzturēšanās atļauja ārzemniekam būs spēkā, ja šāds uzņēmums nodokļos nomaksās ne mazāk par 100 000 eiro. Savukārt par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš uzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts un pašvaldību budžetos iemaksātie nodokļi kopā vidēji mēnesī būs ne mazāk kā 8300 eiro.
Tāpat noteikts ieguldījums 100 000 eiro apmērā uzņēmuma pamatkapitālā, kurš kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem kopā nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Kā papildu nosacījums visiem ieguldījumiem uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai noteikta 10 000 iemaksa valsts budžetā.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu paredzēts noteikt, ka uzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Savukārt ārpus šīm teritorijām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi, kur katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Patlaban noteikts, ka ārzemnieks drīkst iegādāties vienu funkcionāli saistītu apbūvētu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro.
Turpmāk ārzemniekam, kurš apguvis pilna laika studijas augstskolā un ieguvis diplomu, būs tiesības pieprasīt uzturēšanās atļaujas pagarinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat regulējums papildināts ar kārtību par ārzemnieku īslaicīgu aizturēšanu, ja pastāv bēgšanas iespējamība vai persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.
