Valdošās koalīcijas deputātu balsīm pārliecinoši pārspējot iebilstošo opozīciju, ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva nākamā gada budžetu un to pavadošos likumus.
Kaut arī parlamentā par valdības izstrādāto budžetu nav sajūsmā pat visi koalīcijas deputāti, paredzams, ka būtiskas izmaiņas Saeima valdības darbā neieviesīs. Izņēmums varētu būt tā dēvētais solidaritātes nodoklis, kas skartu tikai dažus tūkstošus lielo algu saņēmēju un kuru varētu ieviest nevis no nākamā, bet 2017. gada.
Atbilstoši koalīcijas un opozīcijas spēku samēram par budžeta nodošanu komisijām nobalsoja 55 deputāti, bet pret – 32.
Par spīti tam, ka premjerministre Laimdota Straujuma šogad tikās ar visām opozīcijas partijām, lai apspriestu budžetu, Saskaņu pārstāvošais Igors Pimenovs, skaidrojot, kāpēc partija valdības paveikto neatbalsta, tomēr atgādināja, ka tradicionāli opozīcija no budžeta veidošanas darba turēta izstieptas rokas attālumā. Tiesa, tas neesot bijis iemesls, kāpēc Saskaņa budžetu nav atbalstījusi.
«Mēs neatbalstām šos projektus, jo tie, tāpat kā visi iepriekšējie septiņu gadu budžeti, ir izstrādāti, vadoties pēc aplamas ekonomiskās politikas principiem un noteikumiem.
Šāda politika ir radījusi stagnāciju pilnīgi visās Eirozonas valstīs. [..] Šis budžets nav spējīgs atrisināt mūsu sabiedrības problēmas. Ar šo budžetu šīs problēmas kļūs vēl lielākas,» teica politiķis.
Pēdējā laikā debatēs izteikti aktīva kļuvusī No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba arī steidza paskaidrot, kāpēc viņa balsojusi pret budžeta un tā pavadošo dokumentu nodošanu komisijām.
«Finanšu ministrija ir strādājusi kā labs grāmatvedis: jāsastāda tāme, jāiekasē tik, izdot drīkst tik, skaitļi saskan, un darbs pabeigts [..] solidaritātes nodoklis netiks izlietots sociālajiem mērķiem, piemēram, pensiju palielināšanai, to pārskaitīs uz pamata budžetu, kur tālāk šim naudas izlietojumam nav iespējams izsekot. [..] Saeimai tagad jācenšas labot valdības sastrādāto brāķi,» šķendējās I. Sudraba.
Savukārt pēc viedokļa kabatā nekad nemeklējošais Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars šoreiz izvēlējās paklusēt, bet koalīcijas pārstāvji vispār neuzskatīja par nepieciešamu iesaistīties diskusijā.
Valdība 2016. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru atbalstīja 29. septembrī, savukārt 30. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs tos iesniedza Saeimā kopā ar pavadošo likumprojektu paketi.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,127 miljardu eiro apmērā, savukārt ekonomikas izaugsme – 3% apmērā.
Finanšu ministrija un Vienotība mierina, ka nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus. Vienlaikus gan plānots celt akcīzes nodokli arī degvielai, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kāris Šadurskis mierina, ka, ņemot vērā naftas cenu kritumu visā pasaulē, degvielas cena pieaugšot nenozīmīgi.
Valdība lēmusi:
