Nedēļu, pirms Saeimā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, parlamentā pārstāvēto partiju izvirzītie šā amata kandidāti trešdien pabeidza apmeklēt partiju frakcijas. Solījumus, ka politiskie konkurenti tos atbalstīs, kandidāti protams nav saņēmuši, taču cerības, ka radīs atbalstītājus arī starp sāncenšiem, lolo katrs no viņiem.
Interesantākā saruna, iespējams, bija starp Nacionālās apvienības (NA) kandidātu, Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu un opozīcijā esošo Saskaņu. Nedēļas sākumā, tiekoties ar Vienotību, E. Levits atklāja, ka, izvirzot ministru prezidenta kandidātu, viņš ignorētu tā politisko piederību, ja vien kandidāts varētu nodrošināt nepieciešamo atbalstu parlamentā. «Ja man viena partija patīk, bet otra nepatīk, tad es simpātijas un antipātijas lieku malā,» skaidro Valsts prezidenta amata kandidāts.
Tātad arī Saskaņai vismaz teorētiski E. Levita prezidentūras laikā varētu rasties iespēja beidzot nokļūt valdībā. Šādu iespēju ģeopolitisku un Saskaņas saiknes ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija, kā arī citu iemeslu dēļ iepriekšējie prezidenti līdz šim Saskaņai lieguši.
Pēc tikšanās E. Levits stāstīja, ka Saskaņa viņu uzņēmusi laipni un, pārrunājot politisko spēku interesējošos jautājumus, atklājušies vairāki «saskares punkti».
«Bija saruna par mazākumtautību skolām. Es paskaidroju savu viedokli, kas sakrīt ar valdības pašreizējo uzstādījumu – sākot ar 2018. gadu sākt pakāpenisku pāreju uz skolu pamatprogrammu apguvi valsts valodā, lai mazinātu etnisko šķelšanu. Es to atbalstu, bet tas arī ir valdības programmā paredzēts. Domāju, ka viņi to uzņēma ar sapratni,» par Saskaņai stāstīto saka kandidāts.
Savukārt uz jautājumu par Latvijas attiecībām ar Krieviju, E. Levits norādījis, ka tās veidojas Eiropas Savienības ārpolitikas ietvaros. «Protams, mēs visi esam ieinteresēti labās attiecībās ar Krieviju,» norādīja E. Levits.
Viņš arī uzsvēris – ja taps ievēlēts valsts augstākajā amatā, tad savu pilnvaru laikā būs vienādi atklāts pret visām partijām un ar visām uzturēs ciešu dialogu. Jautāts, vai sajutis, ka viņa kandidatūru varētu atbalstīt kāds Saskaņas deputāts, E. Levits atbildēja apstiprinoši. «Atbalsts varētu būt, jo bija ļoti laipna uzņemšana,» teoretizēja jurists.
Pozitīvi E. Levita sniegumu vērtē Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, kurš sociālajā interneta vietnē Twitter tikšanās laikā rakstīja: «Saskaņas Saeimas frakcijā Levits: ir sociāldemokrāts/nav pret tautas vēlētu prezidentu/par atvieglojumiem nepilsoņiem pilsonības saņemšanai.»
Savukārt Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nesteidzās solīt atbalstu E. Levitam. «Mēs vēl nezinām, kā rīkosimies pēc tam, kad mums vairs nebūs iespēja balsot par labāko kandidātu [Saskaņas izvirzīto Sergeju Dolgopolovu],» teica J. Urbanovičs, prognozējot, ka balsojumu starplaikos frakcijai nāksies vairākkārt sapulcēties un lemt par tālāko rīcību.
Prezidenta vēlēšanas ir paredzētas nākamās nedēļas trešdienā. Tajās piedalīsies četri kandidāti – Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais un daļēji Vienotības atbalstītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālās apvienības izvirzītais E. Levits, Saskaņas S. Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības Mārtiņš Bondars.
Pirmajās divās balsošanas kārtās deputāti balsos par visiem pieteiktajiem kandidātiem, bet nākamajās kārtās no konkurentu saraksta svītros to kandidātu, kurš būs guvis vismazāko atbalstu. Ja pēdējā balsojuma kārtā nepieciešamo 51 balsi nebūs guvis arī pēdējais palikušais kandidāts, rīkos jaunas vēlēšanas, kurās varēs piedalīties arī pirmajās vēlēšanās neievēlētie kandidāti. E. Levits jau apliecinājis gatavību piedalīties arī otrajās vēlēšanās.
