Par 3,6 miljonu eiro atmazgāšanu aizdomās turētā Saskaņu pārstāvošā deputāte Regīna Ločmele-Luņova apsver iespēju nolikt deputāta mandātu. Lai pieņemtu lēmumu, daudz laika viņai nebūs nepieciešams, atzīst deputāte.
«Man ir pārāk liela atbildība vēlētāju un partijas priekšā. Man pašai jāsaprot, kas notiek manā sirdī un dvēselē sakarā ar šiem jautājumiem, bet tas neaizņems ilgu laiku,» Neatkarīgajai teica politiķe un biedrības Zolitūde 21.11. aktīviste R. Ločmele-Luņova.
Tieši ciešā saikne ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, kas lielā mērā palīdzēja viņai iekļūt 12. Saeimā, kurā viņa bija līdzdibinātāja parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas pēta Zolitūdes traģēdijas cēloņus, varētu būt noteicošais faktors lēmumā par mandāta nolikšanu.
«Likums par parlamentārās izmeklēšanas komisijām nosaka, ka tās ziņojums iegūst spēku tikai tad, ja to paraksta visi komisijas deputāti. Es gribētu, lai tas ziņojums atspoguļotu visu izmeklēšanas gaitu un nestu labumu visai sabiedrībai kopumā,» saka deputāte un atgādina, ka izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis iniciējis likumprojektu, kas parlamentāro komisiju darbu taustāmāku padarītu arī ar vienkāršu komisijā strādājošo deputātu vairākuma atbalstu.
Neoficiālās sarunās deputātes partijas biedri gan uzskata, ka tieši emocionālās saiknes ar Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu dēļ viņa nespēs pieņemt partijai tikai labu nesošo lēmumu par demisiju.
Par Zolitūdes traģēdiju un ar to saistītajām biedrības aktivitātēm deputāte ir gatava runāt gari un plaši, bet par iespējamo apsūdzību viņa runāt izvairās joprojām. «Negribētu par šo lietu runāt, jo jebkurš vārds varētu tikt izmantots pret mani,» saka politiķe. Iepriekš viņa paudusi viedokli, ka aizdomās turamās statuss viņai gandrīz piecus gadus senā lietā pēkšņi piemērots, atriebjoties par aktīvo darbību Zolitūdes traģēdijas vaininieku noskaidrošanā.
Tikmēr publiskajā telpā nonākusī informācija vedina domāt, ka R. Ločmele-Luņova varētu būt saistīta ar Finanšu policijas pārvaldes nesen Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas (753 808,11 eiro) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 eiro). Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 33 personām.
Valsts ieņēmumu dienests iepriekš izplatīja preses paziņojumu, kurā teikts, ka organizētās noziedzības grupējums nepilna pusotra gada laikā izvairījās no PVN nomaksas, izmantojot nepatiesu informāciju saturošus darījumus apliecinošus dokumentus – radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā rezultātā tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā.
