Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Politika

Belēvičam problēmas politiskās greizsirdības dēļ

© F64

Arvien vairāk augsta ranga amatpersonas saskaras ar līdz galam neizprotamo un ar slepenības plīvuru piesegto pielaides neizsniegšanu valsts noslēpumam, kas praksē nozīmē neizbēgamu demisiju.

Satversmes aizsardzības birojs jau ceturto mēnesi marinē jautājumu, vai piešķirt  pielaidi veselības ministram Guntim Belēvičam.

Mediji vakar ziņoja par neoficiālām aizdomām, ka veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) pielaidi valsts noslēpumam varētu liegt kādreizējo biznesa attiecību dēļ ar specdienestu redzeslokā nonākušo uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu. Jau tikai aizdomas par saistību ar viņu ir sagādājušas problēmas ne vienam vien politiķim un partijai.

Lai gan pats ministrs Neatkarīgajai atzina, ka tik tiešām ir aicināts uz SAB, tomēr viņa redzējums par pašreizējo situāciju ir viennozīmīgs. «Esmu pārliecināts, ka SAB man piešķirs pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Neticu, ka mūsu valstī SAB varētu atteikt kādai amatpersonai pielaidi valsts noslēpumam atsevišķu Vienotības politiķu  politiskās greizsirdības dēļ.»

Jāatgādina, ka problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam nogremdēja gan bijušo tieslietu ministri Baibu Broku, gan reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu, kuri abi bija Nacionālās apvienības pārstāvji. Aizkulisēs netika slēpts, ka veids, kādā bez paskaidrojumiem un argumentiem abām amatpersonām tika liegta pieeja valsts noslēpumam, lika aizdomāties par politisko pasūtījumu no Vienotības puses. Arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane ir paudusi, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām.

Šobrīd neformāli izskan baumas, ka G. Belēviču ar B. Abdulmuslimovu saistot biznesa intereses Rēzeknes gaļas kombināta kontekstā. Pats ministrs gan šīs aizdomas noraida. «Biznesa attiecību nedz ar Gunti Piteronoku, nedz Bislanu Abdulmuslimovu man nav un nekad nav bijis. Viens gadījums ar savstarpēju un vienreizēju izpalīdzību nav vērtējams kā biznesa attiecības,» atzīst G. Belēvičs.