Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece neslēpj, ka viņas viedoklis par bruņojuma piegādi Ukrainai ir diametrāli pretējs Latvijas oficiālajam viedoklim. Proti, Ukrainai ieroči savas robežas kontroles realizēšanai jānosūta pēc iespējas ātrāk. Ārpolitikas eksperti uzskata, ka viedokļu atšķirība starp augstākajām valsts amatpersonām mūsu starptautiskās attiecības neietekmēs. Tomēr mūsu ārpolitikas vājās vietas priekšsēdētāja neapstrīdami ir atklājusi.
Par to, ka viņa noteikti atbalsta ieroču piegādi Ukrainai, I. Mūrniece pavēstīja Latvijas Televīzijā. Viņa atklāja, ka nesenajā vizītē Ukrainā tikusies ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš izteicis divus lūgumus – sarunās ar Rietumu partneriem aizstāvēt Ukrainas vēlmi pilnībā pārņemt šīs valsts un Krievijas robežas kontroli un uzrunāt Rietumu partnerus Eiropā un ASV piegādāt Ukrainai bruņojumu, kā šai valstij ļoti trūkst.
Saeimas priekšsēdētāja apņēmusies pildīt šos lūgumus un, tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem Latvijā, aģitēs par ieroču piegādi nemieru plosītajai valstij. Politiķe gan īpaši uzsvēra, ka atbalstot tikai aizsardzības ieročus, nevis ofensīvas.
Neņems vērā
«Es uzskatu, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras to var atļauties, būtu jāveic ieroču piegādes,» teica I. Mūrniece, piebilstot, ka Latvijai šādu resursu nav.
Ar pretēju viedokli līdz šim uzstājies gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Amatpersonas uzskata, ka ieroču piegāde būtu galējais solis. Šo viedokli gan varot ietekmēt Eiropas Savienības kopējie lēmumi.
«Ārpolitiku mums realizē ārlietu ministrs, bet dažādiem politiķiem viedokļi var atšķirties. Paskatieties kaut uz to pašu Ameriku, kur Ukrainas jautājumā valda pilns viedokļu spektrs,» saka Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Viņš ir pārliecināts, ka starptautiskā sabiedrība lielāku uzmanību pievērsīs valsts oficiālajai politikai nekā kādam karstasinīgākam politiķim. Turklāt ārlietu ministram, kā diplomātam pienākas, konfliktus vispirms jācenšas risināt ar diplomātiskām metodēm, bet Saeimas priekšsēdētāju šāds pienākums nesaista.
Viņš arī norāda, ka karstākie Ukrainas apbruņošanas atbalstītāji – gluži kā Latvija – ir tie, kuriem tādu ieroču atdošanai Ukrainai nemaz nav. Savukārt tās valstis, kurām būtu šādas iespējas, nesteidzas šajā konfliktā iesaistīties tik tieši, jo ieroču piegādi Krievija varētu tulkot kā konflikta eskalāciju.
«Amerikāņi izteikušies, ka Ukrainai ieroči būtu jādod, bet nevajadzētu pašiem tieši iesaistīties,» situāciju ar piemēru raksturo eksperts.
Viņš pats uzskata, ka pašlaik pareizāk ir ieročus nepiegādāt, lai lieki neriskētu konflikta liesmu uzpūst ar vēl lielāku sparu, taču pieļauj, ka Saeimas priekšsēdētājas viedoklis ilgtermiņā kļūs aktuāls arī starptautiskajā arēnā.
Neprofesionāla attieksme
Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra norāda, ka I. Mūrniecei ir tiesības uz savu viedokli, taču viņas teiktais ne pirmo reizi vedina domāt, ka pat Eiropas Savienības prezidentūras laikā valsts necenšas formēt monolītu viedokli jutīgos ārpolitikas jautājumos.
«Mums ir Saeimas Nacionālās drošības komisija, ir bruņoto spēku virspavēlnieks Valsts prezidents un ārlietu ministrs. Starp šiem cilvēkiem acīmredzot nenotiek pastāvīgas konsultācijas un visu amatpersonu vienota viedokļa izstrādāšana, kas būtu definējams kā vienota ES prezidējošās valsts pozīcija. Ja tas tā ir, tas liecina par mūsu ārpolitikas neprofesionalitātes līmeni. Pretējā gadījumā grūti paskaidrot, kādēļ amatpersona sniedz šādu paziņojumu,» saka eksperts.
Viņš gan pieļauj, ka I. Mūrniece oficiālo valsts nostāju ignorējusi, vēl atrodoties Ukrainas vizītes laikā gūto emociju varā.
Nav pirmā reize
Šo versiju apšaubāmu gan padara I. Mūrnieces teiktais citā situācijā. Būdama otra augstākā valsts amatpersona, viņa, runājot par Ukrainā notiekošo, pieminējusi «Krievijas agresiju».
«Šāds apzīmējums no starptautisko tiesību viedokļa lietojams tikai tādos gadījumos, kad jārunā par karu starp valstīm. Ja nemaldos, Ukrainas prezidents Porošenko nav paziņojis, ka Ukraina atrodas kara stāvoklī ar Krieviju. [..] Tas ir tāds diplomātiski un politiski neuzmanīgs izteikums,» piebilstot, ka tas ir ļoti maigs vērtējums, saka profesors.
