Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Politika

Krievijas tvēriens aizvien ciešāks

© Scanpix/AFP

Ukrainā no Krievijas šonedēļ iesūtītas vairākas bruņotas vienības, – tā paziņojusi Ukrainas valdība. Krievija oficiāli nav atzinusi, ka atbalsta separātistus, tomēr rietumvalstu amatpersonas aizvien skaļāk nosoda Krievijas lomu Ukrainas konfliktā.

Šie iesūtītie papildspēki apdraud Ukrainas armijas pēdējās nedēļās gūtos panākumus, atkarojot pretiniekiem dažas to iepriekš kontrolētās teritorijas Doņeckā un Luhanskā. Šāds pavērsiens arī mazina cerības, ka piecus mēnešus ilgušais Ukrainas konflikts tuvākajā laikā varētu izbeigties. Vakar Ukrainas prezidents Petro Porošenko atcēla savu plānoto darba vizīti Turcijā, lai mājās risinātu situācijas saspīlējumu, ziņo BBC. Prezidents plāno sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, lai tajā apspriestu Krievijas bruņoto spēku kustību.

Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku sniegto informāciju Krievijas bruņutehnikas vienības ir iebraukušas Amvrosijivkā, kas atrodas uz dienvidiem no Doņeckas. Jau iepriekš Kijeva bija paziņojusi, ka Krievija bruņotas vienības ir nosūtījusi uz Azovas jūras piekrastē esošo Mariupoli, kas atrodas attālu no kaujas vietām Luhanskā un Doņeckā. Tas paplašinātu konflikta teritoriju un traucētu Ukrainas armijai koncentrēt savus spēkus.

Sadursmes šonedēļ ir notikušas arī pie Novoazovskas, kas atrodas netālu no Ukrainas un Krievijas robežas, un pilsēta nonākusi separātistu kontrolē. Ukrainas armija bija sastapusies ar tanku kolonnām, artilērijas uguni un karavīru vienībām. Sadursmes pie Novoazovskas turpinājušās arī vēlāk, taču bieži vien ir sarežģīti izšķirt, vai uzbrucēji ir Krievijas karavīri, vai arī separātisti, kuru vienībās karo arī vietējie. Līdzīgi kā militārajās operācijās Krimā, arī šie karavīri ir labi ekipēti un nevalkā pazīšanās zīmes. Ja separātistiem izdotos ieņemt Ukrainai piederošo Azovas jūras piekrasti, tas pavērtu Krievijai iespēju nodrošināt sauszemes ceļu uz anektēto Krimu.

New York Times ziņo par šajā reģionā izvietoto Ukrainas karavīru morāles kritumu Novoazovskā. Taču bruņojuma pastiprināta ievešana Ukrainā draud mainīt spēku samēru arī šinī konfliktā kopumā. Līdz šim Ukrainas armijai šajās kaujās par labu nāca tas, ka to rīcībā bija vairāk smagās bruņutehnikas. Separātisti līdz šim ir uzsvēruši, ka viņu bruņojums ir kaujas trofejas, kas iegūtas pēc kaujām ar Ukrainas karaspēku. Tomēr šie skaidrojumi rietumvalstis nepārliecina. Piemēram, artilērijas sistēmas separātisti izmanto arī sevis kontrolētajās teritorijās, kas atrodas tālu no sadursmju punktiem. ASV amatpersonas mediju pārstāvjiem ir rādījušas fotogrāfijas, kurās ir dokumentēta Krievijas artilērijas tehnikas iebraukšana Ukrainas teritorijā. Turklāt separātistu pusē izmantotajā bruņojumā ir redzētas arī tādas tehnikas vienības, ko Ukrainas armija neizmanto. Londonā bāzētais pētniecības centrs Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts Ukrainā uzņemtajos videomateriālos ar separātistu bruņutehnikas kolonnām ir identificējis tanku T72. Krievijā šie tanki tiek izmantoti plaši, taču nav zināms, ka Krievija tos būtu eksportējusi uz citām valstīm.

Neskatoties uz to, Krievija ir konsekventi noliegusi, ka sniedz militāru palīdzību separātistiem. Arī tagad Maskava neapstiprina, ka tās armijas vienības ir šķērsojušas abu valstu robežu. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas premjerministrs Aleksandrs Zaharenko vakar skaidroja, ka Ukrainā karo ne tikai brīvprātīgie no Krievijas, bet arī Krievijas aktīvajā dienestā esošie, taču viņi to darot savā no dienesta brīvajā laikā – kopumā separātistu rindās esot trīs līdz četri tūkstoši Krievijas pilsoņu.

ASV ir apsūdzējušas Krieviju savu patieso mērķu slēpšanā. ASV prezidenta Baraka Obamas valdības pārstāvji pēdējās nedēļas laikā ir norādījuši, ka uz pierobežas teritoriju Krievija pārvieto artilērijas, gaisa aizsardzības un bruņutehnikas vienības. «Ienākšana Ukrainas teritorijā liecina, ka, visticamāk, pašlaik notiek Krievijas vadīts prettrieciens,» trešdien paziņoja ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki. Arī vairāku Eiropas valstu līderi izteikušies, ka Krievijas pienākums ir cienīt Ukrainas robežas un pārtraukt separātistu atbalstīšanu.