Klimata pārmaiņas nākamajos 25 gados samazinās globālos ienākumus par aptuveni 19%, salīdzinot ar izdomātu pasauli, kas nesasilst. Turklāt tie, kas par atmosfēras sasilšanu ir atbildīgi vismazāk, saņems vislielāko triecienu, teikts jaunā pētījumā.
Saskaņā ar Vācijas Potsdamas Klimata ietekmes zinātnieku publicēto pētījumu žurnālā „Nature”, klimata pārmaiņu radītā ekonomiskā ietekme uz cilvēku nopelnīto 2049. gadā tiks fiksēta aptuveni 38 triljonu ASV dolāru apmērā gadā.
Līdz 2100. gadam finansiālās izmaksas varētu palielināties vēl divas reizes, nekā lēsts iepriekšējos pētījumos.
"Mūsu analīze rāda, ka klimata pārmaiņas nākamo 25 gadu laikā radīs milzīgus ekonomiskos zaudējumus gandrīz visās pasaules valstīs, arī tādās augsti attīstītās valstīs kā Vācija un ASV, ar prognozēto vidējo ienākumu samazināšanos par 11%,” sacīja pētījuma līdzautore Leonija Venca.
Šīs izmaksas salīdzina ar bāzes līniju, kurā nav klimata pārmaiņu, un pēc tam piemēro attiecībā pret kopējo paredzamo globālo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, sacīja pētījuma vadošais autors Makss Kocs. Tātad tas visā pasaulē būs par 19% mazāks, nekā būtu pasaulē bez klimata izmaiņām.
Pēdējo gadu laikā zinātnieki un citi eksperti ir koncentrējušies uz ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, karstuma viļņiem, plūdiem, sausumu, vētrām, kam ir vislielākā ietekme uz klimatu. Bet, runājot par finansiālo ietekmi, pētnieki atklāja, ka "to joprojām galvenokārt nosaka vidējā sasilšana." Tā kaitē lauksaimniecības kultūraugiem un ietekmē darbaspēka ražotspēju.
Tas arī nozīmē, ka valstis, kuras vēsturiski ir radījušas mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu cilvēku un vismazāk spēj finansiāli pielāgoties globālajai sasilšanai, cieš vislielāko finansiālo kaitējumu.
