Jauns pētījums liecina, ka ķimikālijas, kas atrodamas dažādos tīrīšanas izstrādājumos, sākot no mēbeļu līdz matu kopšanas līdzekļiem, var būt saistītas ar neiroloģiskām slimībām, piemēram, multiplo sklerozi un dažādiem autisma spektra traucējumiem.
Pētnieku grupa no Case Western Reserve University School of Medicine (CWR) ir saņēmusi jaunus datus par sadzīves ķimikāliju kaitīgumu smadzeņu veselībai - tīrīšanas līdzekļu ķimikālijas var būt saistītas ar neiroloģiskām slimībām.
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Neuroscience, atklāja, ka dažas izplatītas sadzīves ķimikālijas tieši ietekmē smadzeņu šūnu veidu, kas mūsu nervu sistēmā rada aizsargtīklu.
"Šo šūnu zudums ir multiplās sklerozes un citu neiroloģisko slimību attīstības pamatā," sacīja pētījuma vadošais autors Pols Tesars. "Mēs esam parādījuši, ka īpašas ķimikālijas, kas atrodamas patēriņa produktos, var tieši bojāt šūnas, kas ir iepriekš neatklāts riska faktors neiroloģisko slimību attīstībai."
Pētnieki analizēja vairāk nekā 1800 ķīmiskas vielas, ar kurām cilvēki sastopas diendienā.
Viņi identificēja ķimikālijas, kas selektīvi bojā smadzeņu šūnas un ir atrodamas daudzos personīgās higiēnas līdzekļos un dezinfekcijas līdzekļos, kas tiek izmantoti arvien vairāk kopš COVID-19 pandēmijas sākuma.
Pētnieki laboratorijā izmantoja šūnu un organoīdu sistēmas, lai parādītu, kā šie savienojumi izraisa šūnu nāvi.
Viņi parādīja, kā ķīmiskās vielas bojā šūnu jaunattīstību peles smadzenēs. Pētnieki arī saistīja vienas no ķīmiskajām vielām iedarbību ar sliktiem neiroloģiskiem rezultātiem bērniem.
"Mēs noskaidrojām, ka tieši šīs smadzeņu šūnas ir pārsteidzoši neaizsargātas pret pētīto vielu iedarbību," sacīja pētījuma vadošā autore Erina Kona. "Izpratne par šo ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēkiem var palīdzēt izskaidrot dažus no joprojām slikti saprotamiem mehānismiem dažu neiroloģisko slimību attīstībā."
Autori brīdina, ka saistība starp šo ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēkiem un ietekmi uz smadzeņu veselību ir jāturpina pētīt. Turpmākajos pētījumos būs jāuzrauga ķimikāliju līmenis, lai noteiktu iedarbības apjomu un ilgumu, kas nepieciešams, lai izraisītu vai pasliktinātu slimību.
"Mūsu atklājumi norāda uz nepieciešamību veikt turpmākus pētījumus par šo parasto sadzīves ķimikāliju ietekmi uz smadzeņu veselību," sacīja Tesars. "Mēs ceram, ka mūsu darbs veicinās apzinātu lēmumu pieņemšanu par regulējošiem vai uzvedības pasākumiem, lai samazinātu ķīmisko vielu iedarbību un aizsargātu cilvēku veselību."
