Tā kā karš Ukrainā turpinās jau trešo gadu, NATO valstis nedrīkst atslābināties. Ja Krievija uzbruktu Lietuvai vai kādai citai NATO dalībvalstij, tai kādu laiku nāktos sevi aizstāvēt, tāpēc karam ir jāgatavojas ne tikai armijai, bet arī sabiedrībai - tā uzskata bijušais virsnieks un aizsardzības aprīkojuma ražotāja Sky viceprezidents Hanss Kristians Metīsens, raksta lrytas.lt.
NATO spēku integrācijas vienības Dānijas armijas pulkvedis Pīters Nīlsens piebilst, ka Lietuvas bruņotie spēki bez aktīvas un pilsoniskas sabiedrības armija kara gadījumā nespētu paveikt pietiekami - šādas atziņas izskanēja Lietuvas lielākajā ekonomikas forumā "Lietuvos Davosas 2024".
Pēc Metīsena domām, Krievija savu patieso seju ir parādījusi vismaz divas reizes: “Kopš 2014. gada martā, kad tika okupēta Donbasa un Krima, un 2022. g. 24.februārī, kad uzbruka visai Ukrainai, mums atgādināja, ka karš Eiropā vēl īsti nav beidzies.”
“Lielais pieprasījums iztukšo noliktavas un pārsniedz to papildināšanas jaudu. Pērn Eiropas Savienība solīja 1,1 miljardus vērtu 155 mm artilērijas munīciju, taču līdz šim nav varējusi to nodrošināt. Rietumu atbalsts un piegādes Ukrainai rada pamaīgu loģistikas izaicinājumu. Taču tā nav tikai Ukrainas problēma,” atzīmēja dāņu ģenerālmajors.
Metīsens uzsvēra, ka tas viss ir aktuāli ne tikai Ukrainai, bet arī NATO valstīm. Runājot Lietuvas Davosā, viņš vairākkārt atzīmēja, ka pirms labi zināmā NATO 5. panta ir vēl viens - 3. pants. Šajā punktā tiek apgalvots, ka viss sākas ar valsts spēju aizstāvēt savus iedzīvotājus, tāpēc katrai valstij vispirms ir jābūt gatavai atvairīt iespējamos ienaidnieka uzbrukumus.
“Neviens valstīs, kas robežojas ar Krieviju, nav pasargātas no Krievijas uzbrukuma. Pirmajā vilnī tiks uzbruktas visām lielākajām pilsētām, visām militārajām bāzēm. Vai tu esi gatavs? Neviens jums nenāks palīdzēt 24 stundu laikā. Jums jābūt gatavam sevi aizstāvēt. Tā notika ar Ukrainu,” sacīja Sky viceprezidents. Kā trīs aizsardzības prioritātes viņš nosauca pretgaisa aizsardzību, robežu manevrēšanu un loģistiku. Pēc viņa teiktā, par pretgaisa aizsardzību tiek runāts daudz, un tās spējas patiešām pieaug. Un, lai gan Ukraina gūst panākumus pret Krieviju ar ierobežotām pretgaisa aizsardzības spējām, gaisa pārākuma veidošana ir būtiska.
Tāpat Metīsens vērsa uzmanību uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju īpatnībām un nepieciešamību sagatavoties pretoties draudiem uz valsts robežas.
“Vēl viena svarīga lieta ir manevrēšana uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kur ir daudz mežu un ūdeņu, jo tur nebūs, kur manevrēt. Arī pietuvošanās iespējas būs ierobežotas. Ko darīs krievi? Viņi vienkārši uzbruks un šaus visu, kas kustas. Tā viņi uzvedas Ukrainā”, paziņoja dāņu ģenerālmajors. Trešā prioritāte ir loģistika. Pēc Metīsena domām, kara gadījumā mums jābūt gataviem "izaicinošai loģistikai".
“Teiksim, viena divīzija ir Baltijas valstīs, otra - Polijā. Viņi ir atbildīgi par operācijām, operatīvo vadību un loģistiku, kas tiek pārvaldīta no Ziemeļamerikas. Un šeit jau ir ievainojamība. NATO robeža ar Krieviju ir daudz plašāka nekā agrāk. Baltijas valstis un Somija - tas ir liels platums, bet mazs dziļums. Klaipēda, kas varētu kļūt par piegādes ostu, var pazust no šīs kartes - tas ir jāparedz,” brīdināja dāņu ģenerālmajors.
Lai atturētu Krieviju vai citu naidīgu valsti, pēc Sky viceprezidenta domām, nepieciešama sabiedrības noturības palielināšana.
“Es runāju par spēcīgu pārvaldību, vadību un kontroli. Ja uzbrukuma laikā to nespēsi uzturēt, viss pāries haosā un ienaidnieks sasniegs savus mērķus,” atzīmēja Metīsens. Viņaprāt, svarīgākais ir pareiza vadība un vadība, kas jādara gan militārpersonām, gan politiķiem. Kā vienu no labas vadības piemēriem dānis min Somijā un Zviedrijā izveidoto slēpņu sistēmu.
“Dānijā un Lietuvā mēs vēl neesam sasnieguši to līmeni, kāds ir Somijā. Piemēram, Somijā ir bunkuri, kas pārsniedz 50% nepieciešamo skaitu.”
“Es redzu, ka visas Baltijas valstis tiecas un tiešām uzlabo pretgaisa aizsardzību. Tomēr mums būs nepieciešama desmitgade, lai sasniegtu mums nepieciešamo jaudu,” komentēja Metīsens.
NATO spēku integrācijas vienības Dānijas armijas pulkvedis Pīters Nīlsens atzīmēja, ka agrāk mēs centāmies dzēst robežas starp valstīm, bet tagad tās atgriežam, īpaši Austrumeiropā, lai pasargātu valstis no draudiem.
Pēc virsnieka domām, veiksmīgu aizsardzību atbalsta trīs galvenie pīlāri: bruņotie spēki, starptautiskie līgumi, alianses un kaimiņvalstis, kā arīuniversāla aizsardzība.
Tomēr viņš uzskata sabiedrību par visneaizsargātāko posmu. Pulkvedis uzsver, ka tas ir nepārtraukti jāizglīto un jāsagatavo iespējamiem ekstrēmiem scenārijiem. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir organizēt regulāras mācības gan valsts, gan NATO līmenī un mācīties, kā tikt galā ar krīzēm.
Pulkvedis arī iesaka attīstīt spēcīgu nacionālo identitāti.
“Ja tev tā ir, tad valsts iedzīvotāji jūtas stiprāki. Bruņotie spēki un svarīgākie uzņēmumi var palīdzēt attīstīt nacionālo identitāti,” sacīja Nīlsens. Pēc viņa domām, iedzīvotājiem vajadzētu uzticēties sev un izplatīt šo pārliecību arī citiem - jo šeit viss ir kārtībā un viss būs labi.
