Martā kādu apgabalu pie Kanādas krastiem dienā satricināja gandrīz 2000 zemestrīču vienas dienas laikā, kas liecina, ka caur dziļu magmatisku plaisu veidosies jauna okeāna garoza, brīdina zinātnieki, raksta izdevums Live Science.
Šādas zemestrīces cilvēkiem nekādus draudus nerada, tās ir salīdzinoši mazas un koncentrētas vietā, ko sauc par Endevūru, aptuveni 240 km attālumā no Vankūveras salas krasta. Šis apgabals ir atdalīts no zonas, kas atrodas tuvāk krastam, reģiona, kur viena tektoniskā plāksne iegrimst zem otras, kas var izraisīt lielas, postošas zemestrīces, skaidro Vašingtonas universitātes jūras ģeofizikas doktorante Zoja Krausa.
Viņa saka, ka zemestrīces ir zinātniski interesantas, jo tās var atklāt sīkāku informāciju par to, kā okeāna dibens sadalās un veidojas jauna garoza.
Šobrīd Endevūras apgabalā Klusā okeāna plāksne un Huana de Fukas plāksne atdalās viena no otras. Šī stiepšanās rada garas, lineāras lūzuma līnijas, ļaujot magmai pacelties. Kad magma sasniedz virsmu, tā atdziest un sacietē, lai kļūtu par jaunu okeāna garozu.
Endevūru nepārtraukti uzrauga Ocean Networks Kanādas Klusā okeāna ziemeļaustrumu zemūdens eksperimentu tīkls NEPTUNE. Kopš 2018. gada reģions kļuvis seismiski aktīvāks, stāsta Z. Krausa, un 6. martā stundas laikā jūras dibenu satricināja vismaz 200 nelielas zemestrīces. Kopumā pētnieki vienā dienā reģistrēja aptuveni 1850 trīces.
"Lielākā daļa bija mazākas par 1 magnitūdu,” skaidroja Z. Krausa. "Bet tas ļauj jums skatīties, kur lietas notiek, kur lietas saplīst un kur lietas pārvietojas."
Zinātnieki apgalvo, ka visticamākais pazemes grūdienu cēlonis ir tas, ka jūras gultne ir maksimāli izstiepta un tajā sakrājies liels spriegums. Endevūras apgabalā tas notiek, kad plāksnes atdalās apmēram par metru, magma paceļas atšķaidītā garozā un atdziest. Tas parasti notiek aptuveni 20 gadu ciklā, tāpēc arī šobrīd notiekošais ir saskaņā ar grafiku: pēdējo reizi šī seismiskā aktivitāte notika 2005. gadā.
Kopš 6. marta seismiskā aktivitāte ir mazinājusies - lai gan tā joprojām ir nedaudz paaugstināta, stāsta Z. Krausa. Tagad viņa un viņas kolēģi rūpīgi seko līdzi situācijai.
Endevūras nepārtraukta uzraudzība sākās 2011. gadā - komandai iepriekš nebija piekļuves reāllaika datiem par šādiem magmas izlaušanās gadījumiem. Zinātniekiem ir daudz jautājumu, sākot no ietekmes uz hidrotermālo ventilācijas sistēmu un beidzot ar magmas avotu, kas galu galā veidos jauno garozu.
"Lielākā daļa ir fundamentāli zinātnes jautājumi: kā veidojas Zemes garoza, kāpēc šie notikumi sākas tur, kur tie notiek, un kas tieši izraisa magmu?" saka Krausa. Pagaidām viņa un viņas komanda gaida, lai redzētu, kas notiks tālāk, vēsta žurnāls Live Science.
