Pēc tam, kad otrdienas vakarā tika nopietni traucēta uzņēmuma "Meta" sociālo tīklu darbība, radās bažas, ka tiks atklāti uzņēmuma pakalpojumu lietotāju personas dati. Kiberdrošības un informācijas tehnoloģiju eksperts Mariuss Pareščjus no Lietuvas dalās, kā rīkoties, lai mēs nepazaudētu savus datus sociālajā telpā, raksta "tv3.lt".
Kiberdrošības eksperti norāda, ka pagaidām nav skaidrs, kas otrdienas vakarā izraisīja nespēju pieslēgties “Meta” servisa platformām. Pastāv aizdomas, ka notikušais bija saistīts ar komunikācijas problēmām starp vairākiem datu centriem, bet "Meta" joprojām nav pateikusi savu oficiālo versiju par notikušo
M. Pareščjus minēja, ka daži lietotāji panikā nolēma mainīt savu kontu paroles.
Speciālists atgādina, ka, lai arī šis gadījums varētu nebūt saistīts ar kiberuzbrukumu, lietotājiem regulāri jāmaina paroles un nedrīkst izmantot vienu un to pašu paroli vairākās dažādās platformās, lai labāk aizsargātu savus tiešsaistes konta datus.
“Iesaku izmantot 12 rakstzīmju paroles, kurās ir lielie un mazie burti, simboli un vismaz viens cipars. Parole jāmaina vismaz reizi pusgadā,” saka eksperts.
Viņš piebilst, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem būtu jāizmanto arī divu faktoru autentifikācija, kas pēc paroles ievadīšanas uz lietotāja mobilo ierīci nosūta SMS īsziņu ar pagaidu paroli, lai noskaidrotu, vai tā netiek uzlauzta.
Eksperts brīdina, ka jāsaglabā modrība arī ar citu lietotāju sūtītajām saitēm vai spēlētajām virtuālajām spēlēm - zem tiem var paslēpties krāpnieki, kas mēģina nozagt lietotāja kontu.
Viņš apgalvo, ka īpaši liels risks pastāv, ja kontam tiek pieslēgta kredītkarte. Pēc viņa teiktā, bijuši gadījumi, kad krāpnieki lietotājiem nozaguši summas vairāku tūkstošu eiro apmērā, pazaudēti arī saziņas līdzekļi.
Kiberdrošības eksperts stāsta, ka tie, kuri vēlas sevi pasargāt vēl vairāk, to var izdarīt, savās ierīcēs lejupielādējot antivīrusu programmas, kas palīdz aizsargāties pret nezināmiem failiem. Var palīdzēt arī paroles izveides lietotnes. "Tāpat iesaku izmantot paroļu izveides un saglabāšanas lietotnes, kas palīdzēs ģenerēt paroles un sekot tām līdzi, lai jūsu paroles vienmēr būtu unikālas," dalās eksperts.
Pēc konta zaudēšanas tā atgūšana var izmaksāt dārgi - M. Pareščjus stāsta, ka šādos gadījumos, kad lietotāja dati ir nopludināti, jāvēršas policijā. Tomēr lielākajā daļā gadījumu nav iespējams atrast personas, kas nozaga kontu. Speciālists piebilst, ka, piemēram, pie profesionāļiem var vērsties arī lietotāji, kuri zaudējuši "Facebook" kontus, taču šis pakalpojums nav lēts.
"Varat mēģināt atjaunot kontus, izmantojot "Facebook" rīkus. Bet, ja tas neizdodas, jums jāsazinās ar profesionāļiem "Facebook" konta atkopšanai. Tomēr šis pakalpojums ir dārgs. Manā gadījumā kā konsultants prasu 500 eiro,” dalās eksperts.
M. Pareščjus arī brīdina, ka tādas platformas kā "Meta" var izmantot lietotāju datus dažādiem mērķiem - arī biznesam. Tāpēc praksē lietotājam ir izvēle - vai nu sniegt savus datus, vai neizmantot sniegtos pakalpojumus.
"Meta" darbojas saskaņā ar lietotāja līgumu, ko tā ir parakstījusi ar lietotāju. Ja skatāmies uz to no lietotāja viedokļa, tas ar mūsu datiem var darīt visu, ko vēlas. Gan lai tos izmantotu, gan lai izveidotu atvasinātus produktus, gan izmantotu šos datus produkta uzlabošanai. “Taču līdz galam nav skaidrs, vai tā var arī kopīgot šos datus ar trešo pušu ražotājiem un nodrošināt viņiem tos datus par maksu vai bez maksas," stāsta speciālists.
