Starptautiskā tiesa (ICJ) piektdien paziņoja, ka tās jurisdikcijā ir lemt par lielāko daļu lietas, ko saistībā ar 2022.gada pilna mēroga iebrukumu pret Krieviju iesniegusi Ukraina.
Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju dažas dienas pēc iebrukuma.
Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli par iebrukumu Ukrainā 2022.gada 24.februārī, viņš apgalvoja, ka cilvēki Austrumukrainā "pakļauti Kijivas režīma genocīdam".
Ukraina iesniedza prasību ANO augstākajā tiesā, kategoriski noliedzot šis apsūdzības.
Tas, ka Krievija apsūdzības "genocīdā" izmanto kā ieganstu iebrukumam, ir pretrunā ar ANO 1948.gada konvenciju par genocīdu.
Sākotnējā lēmumā 2022.gada martā ICJ lēma par labu Ukrainai un lika Krievijai iebrukumu nekavējoties apturēt.
Tomēr Krievija iebilda pret šo spriedumu, skaidrojot, ka ICJ, kas lemj par strīdiem valstu starpā, neesot juridisku tiesību lemt šajā lietā.
ICJ piektdien noraidīja šo argumentu, uzstājot, ka tai ir tiesības lemt šajā lietā.
Ukraina uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi ANO konvenciju par genocīdu, dēvējot par genocīdu to, kas tāds nav, atgādina "Radio Brīvība".
Krievijas puse jau pēc prasības iesniegšanas taisnojās, ka vārdi par "genocīdu" bijusi tikai retoriska frāze.
Ukraina savā pieteikumā ICJ arī bija norādījusi - tas, ka Krievija izmanto spēku iebrukuma gaitā, arī ir genocīda konvencijas pārkāpums.
ICJ norādīja, ka šajā lietas daļā tā nav kompetenta lemt.
