Jauni atklājumi liecina, ka Homo sapiens devās tālāk uz ziemeļiem daudz agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš. Turklāt viņi to darīja īpaši smeldzīga aukstuma periodā.
Vācijas centrālās daļas pakalnos, netālu no Ranisas pilsētas ir uzieta ala, atklājot vairāk nekā 45 000 gadus vecu noslēpumu. Šai vietai ir bijusi liela nozīme arheoloģijā un paleontoloģijā vairāk nekā gadsimtu. Šeit pētnieki iepriekš atraduši hiēnu, lāču un neskaitāmu citu, sen izmirušu un aizmirstu radību paliekas.
Maksa Planka evolucionārās antropoloģijas institūta komanda atkārtoti izraka alu, rokoties dziļāk nogulumiežu slānī nekā jebkad agrāk. Arheologiem nācās ar rokām izrakties 8 metru dziļumā, līdz beidzot atklājās vairāki kaulu fragmenti. Turpmākā ķīmiskā analīze no paraugiem atklāja, ka atliekas pieder 13 atšķirīgiem civlēkveidīgajiem.
Savukārt DNS analīze no kauliem neapšaubāmi pierādīja, ka tie ir no mūsdienu cilvēkiem. Zinātniekiem izdevās noteikt, ka šie kauli ir vairāk nekā 45 000 gadu veci. Tas nozīmē, ka Homo sapiens ieradās ziemeļrietumu Eiropā krietni agrāk, nekā mēs iepriekš domājām.
