Bijušais Igaunijas centriski kreisās Centra partijas priekšsēdētājs un kādreizējais premjerministrs Jiri Ratass pirmdien izstājies no Centra partijas un gatavojas iestāties nacionālkonservatīvajā partijā "Tēvzeme".
"Pārliecība, ka Centra partija spēs īstenot programmas nostādnes, ir zudusi," savu lēmumu preses konferencē skaidroja Ratass.
"Mana vēlēšanās un aicinājums ir turpināt nodarboties ar politiku," sacīja Ratass.
"Un es turpināšu to darīt partijas "Tēvzeme" rindās," norādīja bijušais Centra partijas līderis.
Gan Centra partija, gan "Tēvzeme" ir parlamenta opozīcijā.
Gaidāms, ka Ratass jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs no "Tēvzemes" saraksta.
"Mēs to apsvērsim darba kārtībā, bet es noteikti priecātos, ja Jiri Ratass būtu "Tēvemes" sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanās," sacīja "Tēvzemes" priekšsēdētājs Urmass Reinsalu, atbildot uz jautājumu, vai Ratass būs "Tēvzemes" kandidāts šajās vēlēšanās.
Savukārt Ratass apgalvoja, ka viņam neesot svarīgi būt pirmajam vēlēšanu sarakstā, bet svarīga esot iespēja kandidēt.
Jau ziņots, ka pēc Tallinas mēra Mihaila Kelvarta ievēlēšanas par Centra partijas priekšsēdētāju kongresā septembrī viņam tiek pārmesta partijas politikas pastiprināta orientēšana uz krievvalodīgo interesēm un tādu prokremlisku politiķu kā Jana Toma ietekmes pieaugums partijā. Tāpēc pēdējos mēnešos Centra partiju atstājuši daudzi biedri.
Ratass kongresā nekandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu par partijas priekšsēdētāju.
No 16 Rigikogu deputātiem, kas vēlēšanās pagājušā gada martā tika ievēlēti parlamentā no Centra partijas saraksta, Centra partijas frakcijā palikuši tikai seši. Trīs (Jānuss Karilaids, Teniss Melders uni Ratass) aizgājuši uz "Tēvzemi", četri (Tanels Kīks, Jāks Ābs, Andre Hanimegi un Estere Karuze) - uz valdošo Sociāldemokrātisko partiju, viena (Marija Jufereva-Skuratovska) - uz valdošo liberālo Reformu partiju, bet divas (Anna Ēsmā, Kersti Sarapū) joprojām ir bezpartejiskas.
Ratass bija Centra partijas biedrs kopš 2000.gada. No 2005. līdz 2007.gadam viņš bija Tallinas mērs, no 2007. līdz 2016.gadam - Rīgikogu vicespīkers, no 2016. līdz 2021.gadam - premjerministrs, no 2021. līdz 2023. gadam - Rīgikogu priekšsēdētājs.
