Amerikāņi Maikls Fellows un Džonatans Hadens iesūdzējuši Madonnu tiesā par 13. decembra notikušā koncerta vairāk nekā divu stundu kavēšanu. Saskaņā ar prasību tiek apgalvots, ka kavēšanās dēļ viņi "palika iestrēguši nakts vidū" un viņi saskārās ar "ierobežotu sabiedrisko transportu, ierobežotu braucienu koplietošanu un/vai palielinātām sabiedriskā un privātā transporta izmaksām", raksta bbc.com.
Nešvilā dzīvojošais advokāts Maikls Ransoms stāsta, ka šī lietas izceļas no līdzīgām fanu darbībām pagātnē.
"Ja paskatās uz pirmo sūdzību lapu, šeit nav pieminēts tikai mākslinieks," saka Ransoms. "Tas ir biļešu serviss, rīkotājs, norises vieta un tamlīdzīgi. Tiesvedības jomā ierasta prakse ir pievienot tik daudz atbildētāju, cik vien iespējams iesniegt prasības.”
Ransoms skaidro, ka galvenais jautājums ir: "Kam bija pienākums informēt cilvēkus, ka koncerts sāksies vēlāk?" Viņš arī norāda, ka šī tiesas prāva atšķiras no citām līdzīgām prasībām ar apgalvojumiem par "krāpšanu un maldinošu reklāmu pretstatā tieša līguma laušanai".
"Es domāju, ka tas padara to mazliet unikālu," viņš saka. "Šeit prasītāji neizvirza prasību tikai par līguma laušanas prasību. Man ir aizdomas, ka, ja ir pietiekami daudz cilvēku, kas vēlas pieminēt šo lietu, viņi spēs izpildīt šīs prasības," saka Ransoms. "Tad atbildētājiem rodas jautājums, vai šī prasība, šī lieta kopumā ir kaut kas tāds, ar ko viņi vēlas tērēt laiku un naudu, lai cīnītos, vai arī viņi vienkārši vēlas, lai tas pēc iespējas ātrāk izzustu, atmaksājot cilvēkiem biļešu cenas vai kaut ko tamlīdzīgu, pirms tas patiešām uzņems apgriezienus."
Tā kā koncertu biļetes kļūst tikai dārgākas, šādas tiesas prāvas varētu notikt biežāk. Un, ja fani neierosinās tiesvedību, viņi joprojām var runāt ar savu maku.
Mārsija Alena, Nešvilā bāzētās MAC Consulting prezidente, kura ir nozares līdere koncertu programmu veidošanā, uzskata, ka mākslinieku un fanu attiecības ir veselīgas tikai tad, ja tās balstās uz savstarpēju cieņu.
"Nav šova bez mākslinieka un fana attiecībām, tāpēc, protams, mākslinieks biļešu pircējiem ir parādā kvalitatīvu priekšnesumu par viņu naudu. Tas nozīmē samērā ilgu šovu, kas sākas vairāk vai mazāk laicīgi. Divu stundu nokavēšanās vai tikai trīs dziesmu atskaņošana galu galā sabojā visas ballītes. Šie fani nekad nepirktu vēl vienu biļeti, un galu galā šis mākslinieks nekad neizpārdotu nevienu citu koncertu."
Ransoms saka, ka tiesas prāvas iznākumam pret Madonnu var būt tālejošas sekas arī plašākai koncertu nozarei atkarībā no tā, kā tā tiks atrisināta. Piemēram, vai varētu noteikt laika ierobežojumu, kas ļautu māksliniekiem nokavēties, pirms koncerta apmeklētājiem ir tiesības uz naudas atmaksu? Ja jā, kur tieši ir līnija, kas atdala no pārmērīgas kavēšanās? Un vai fani jutīsies pilnvaroti iesūdzēt māksliniekus par vēl papildu "pārkāpumiem"?
Savukārt Alena domā, ka, ja Madonnas lietas prasītāji uzvarēs, tas varētu dot potenciālajiem koncertu apmeklētājiem lielāku drošības sajūtu, tērējot simtiem, ja ne tūkstošiem dolāru par biļetēm.
"Biļešu tirdzniecības giganti, piemēram, LiveNation, vienmēr tik ātri izstrādā nebeidzamus noteikumus un brīdinājumus, kas liek faniem tērēt lielu naudu un laiku, lai apmeklētu šovus, sākot no stundām ilgām rindām līdz 10 dolāru iekasēšanai par glāzi ūdens vai 12 dolāriem par somas glabāšanu, ja jūsu somiņa ir pārāk liela. Taču cilvēki bieži aizmirst, ka biļete ir līgums, kas darbojas abos virzienos," viņa saka. "Ja Madonas fani uzvarēs šo lietu, iespējams, tas atjaunos drošības sajūtu, ko fani var sagaidīt, tērējot savu grūti nopelnīto naudu."
