Zinātnieki ir izstrādājuši kontaktlēcas ar iebūvētiem sensoriem, kas mēra acs spiedienu un nosūta informāciju oftalmologam. Pētnieki cer, ka lēcas palīdzēs agrīni diagnosticēt glaukomu, kas, ja to neārstē, var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu, raksta lrytas.lt, atsaucoties uz “New Atlas”.
Glaukoma rodas, ja redzes nervs, kas savieno aci ar smadzenēm, tiek bojāts paaugstināta acs spiediena dēļ, ko parasti izraisa šķidruma uzkrāšanās acs priekšējā daļā. Neārstēta glaukoma var izraisīt pat redzes zudumu. Tomēr ne velti glaukomu dažreiz sauc par "kluso redzes zagli" - tā attīstās lēni, radot neatgriezeniskus bojājumus jau pirms redzes zuduma. Līdz brīdim, kad kārtējā redzes pārbaudes laikā tiek atklāta glaukoma, bojājums jau var būt nodarīts.
Taču nu tas drīzumā varētu mainīties, jo pētnieki no Nortumbrijas universitātes Apvienotajā Karalistē un Bogaziči universitātes Turcijā ir izstrādājuši kontaktlēcas, kas nosaka acs iekšējā spiediena svārstības un izmanto šo informāciju, lai diagnosticētu glaukomu.
Elektropasīvais sensors ir iebūvēts vienreizējās lietošanas mīkstajā kontaktlēcā. Datus bez vadiem savāc pārnēsājama elektroniskā nolasīšanas sistēma - tā apkopo, uzglabā un apstrādā datus, unj pēc tam apstrādātie dati tiek nosūtīti oftalmologam.
Viens no ieguvumiem, izmantojot jauno kontaktlēcu, ko pētnieki nosaukuši par GlakoLens, ir tas, ka salīdzinājumā ar parastajiem acu izmeklējumiem acs spiediena mērījumus var veikt vieglāk ilgākā laika periodā, kas var ļaut noteikt precīzāku diagnozi.
"Acs iekšējais spiediens dienas laikā var ievērojami atšķirties, tāpēc ir svarīgi novērot pacientu ar noteiktiem intervāliem vai nepārtraukti 24 stundas diennaktī, lai vislabāk novērtētu viņa acu stāvokli," saka pētnieks Hamdi Toruns.
Tradicionālās mērīšanas metodes prasa sākotnēji doties uz klīniku un veikt vienu mērījumu dienā, kas var būt maldinošs. Ja tiek konstatētas svārstības, nepieciešama turpmāka pārbaude, kuras laikā nepieciešama pilnas dienas hospitalizācija, kuras laikā tiek veikti atkārtoti mērījumi, izmantojot metodi, ko sauc par Goldmana aplanāro tonometriju, kurā acs tiek sastindzis ar pilieniem un pēc tam uz radzenes un tiek mērīts spiediens.
"Mūsu izstrādāto kontaktlēcu priekšrocība ir tāda, ka pacients pēc to ievietošanas acī var normāli pavadīt savu dienu, un viņa intraokulārā spiediena mērījumi tiek reģistrēti un nosūtīti ārstam analīzēm nekavējoties,” skaidro pētnieki.
Kontaktlēcas ir pārbaudītas uz sešiem brīvprātīgajiem, kuriem tika lūgts izdzert pusotru litru ūdens un apgulties gultā, lai apzināti paaugstinātu acs iekšējo spiedienu. Visi dalībnieki valkāja lēcas kreisajā acī. Papildus datiem, kas savākti, valkājot lēcu kreisajā acī, pētnieki salīdzinājumam mērīja acs iekšējo spiedienu labajā acī bez lēcas. Rezultāti parādīja, ka kontaktlēcās esošie sensori reaģēja uz ūdens slodzes ietekmi, un mērījumi labajā acī sakrita ar ierīces veiktajiem mērījumiem. Turpmākajos eksperimentos, izmantojot lielākas veselu subjektu grupas, tiks pētīta sensora precizitāte un uzticamība. Pētnieki plāno vēl vairāk optimizēt savu kontaktlēcu komfortu un neinvazivitāti.
