Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā ķermeņa svars ietekmē pirts baudīšanu? Atbildi meklēja Tallinas Tehnoloģiju universitātes fizikas profesors Jaans Kalda, raksta postimees.ee.
Lai atbildētu uz jautājumu, sāksim ar piemēru no ēdiena gatavošanas: ja vārīsiet vistas olu sešas minūtes, jūs iegūsiet skaistu, labi novārītu olu, kura būs gatava ēšanai. Savukārt strausa ola, kas ir lielāka, būs jāvāra daudz ilgāk, lai iegūtu tādus pašus rezultātus.
Fizika apgalvo, ka laiks, kas nepieciešams, lai siltums sasniegtu olas centru, ir proporcionāls olas rādiusa kvadrātam.
Ceptas kotletes gadījumā ir grūti runāt par rādiusu, šeit ir jāizmanto gaļas šķēles centra attālums no gaļas virsmas. Tātad, ja liek pannā centimetru biezu gaļas gabalu, apcepot to minūti no katras puses, un ņemot 2 cm biezu gaļas gabalu, kas ir divreiz biezāks, tas būs jācep četras reizes ilgāk, kas ir 4 minūtes katrā pusē.
Tagad padomāsim par pirti. Pieņemsim, ka cilvēks 10 minūtes sēž pirtī un pēc tam uz pusminūti ieiet atveldzēties vēsā ūdenī. Tad viņš dodas atpakaļ pirtī un atkal ūdenī - šoreiz viņš ieiet uz divām minūtēm.
Atcerieties, ka uzsildīšanai (vai atdzesēšanai) nepieciešamais laiks ir proporcionāls izstrādājuma biezuma kvadrātam. Citiem vārdiem sakot, dziļums, līdz kuram nonāk siltums vai aukstums, ir proporcionāls sildīšanas (dzesēšanas) laika kvadrātsaknei. Tāpēc, atkārtoti ieejot ūdenī, ķermenis atdzisa divreiz vairāk, jo atdzišanas laiks bija četras reizes ilgāks.
Tātad, ja salīdzinām tievu un resnu cilvēku, tad vienā siltā telpā pavadītā laikā abi ķermeņi sasilst līdz vienam dziļumam. Asinsrite pārnes šo siltumu pa visu ķermeni, un vispārējo siltuma sajūtu sāk ietekmēt vidējais ķermeņa temperatūras pieaugums. Tā kā tievā cilvēka apsildāmā virsma aizņem salīdzinoši lielu visa ķermeņa daļu, pirtī viņš savu siltuma devu saņems ātrāk, un tas pats attiecas arī uz atdzišanu aukstā ūdenī.
Secinājums - tievāks cilvēks pirtī ātrāk iegūs sajūtu, ka ir patiešām silti! Pētnieki atgādina - pirts prieki jābauda ar mēru, nekaitējot savai veselībai.
