Austrija, Polija un Rumānija šogad tika atzītas par laimīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, vēsta euronews.com.
Tajā pašā laikā, saskaņā ar jaunajiem ES datiem, vismazāk laimīgu cilvēku dzīvo Bulgārijā, kam seko vācieši, kur laimes līmenis gada laikā krities visvairāk.
Tiek ziņots, ka Bulgārija ir vienīgā valsts no 27 aptaujātajām valstīm, kuras kopējais vērtējums ir mazāks par 6 no 10 iespējamajiem.
Katru gadu oficiālā statistikas aģentūra “Eurostat” veic aptauju, lai noskaidrotu, cik apmierināti ar savu dzīvi ir iedzīvotāji katrā ES valstī. Cilvēkiem tiek jautāts, cik optimistiski viņi raugās uz nākotni, un, lai gan varētu pieņemt, ka jo bagātāka valsts, jo laimīgāki cilvēki, jaunākie pierādījumi liecina, ka tas ne vienmēr atbilst patiesībai.
Piemēram, lai gan Vācijai ir viena no spēcīgākajām ekonomikām starp 27 ES valstīm, tās laimes līmenis ir satriecoši zems - ja 2021. gadā vācieši ieguva 7,1 punktus no 10, tad jaunākie dati uzrāda kritumu līdz pat 6,5 punktiem.
Šos datus apstiprina Reinolda institūts Ķelnē, Vācijā, kura jaunākajā pētījumā konstatēts, ka vāciešiem ir ievērojami palielinājies satraukuma līmenis par ekonomikas stagnāciju, Ukrainas karu, bezprecedenta imigrācijas pieaugumu un salīdzinoši nepopulāro valdību.
Taču Austrijas iedzīvotāji, kas atrodas reitinga augšgalā, savu laimes līmeni novērtēja vidēji ar 8 punktiem no 10. Austrija ir diezgan bagāta valsts, tāpēc šis rezultāts nav pārsteigums.
Rumānija un Polija, kas tai seko, ir salīdzinoši nabadzīgas valstis. Speciālisti norāda, ka laimes līmeni šeit, visticamāk, ietekmē vecums, izglītības līmenis, ģimene un finansiālais stāvoklis.
Šogad eksperti konstatējuši vairākas tendences, piemēram, lielākā daļa dalībvalstu ir parādījušas, ka cilvēki vecumā no 16 līdz 29 gadiem ir vairāk apmierināti ar dzīvi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. Pretēja aina bija vērojama tikai Dānijā, Zviedrijā, Īrijā, Nīderlandē, Luksemburgā un Somijā.
Datos zināmā mērā parādās arī finansiālā drošība, bet ne tā, kā varētu gaidīt - tā vietā apmierinātība ar dzīvi lielā mērā ir atkarīga no personas izglītības līmeņa, kas zināmā mērā atspoguļo ienākumu līmeni. Tādējādi katrā dalībvalstī apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi paralēli izglītības līmenim.
Visvairāk tas bija pamanāms Slovākijā, kur atšķirība starp tiem, kam ir augstskolas izglītība, un tiem, kuriem ir tikai pamatizglītība, bija aptuveni 1,6 punkti.
Noteiktu lomu spēlē arī dzīvesvieta. Maltā, Austrijā, Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā, Zviedrijā, Dānijā un Luksemburgā lauku apvidu iedzīvotāji uzskatīja sevi par nedaudz laimīgākiem - par 0,2 punktiem vai vairāk. Turpretī Bulgārijā, Rumānijā, Lietuvā, Slovākijā, Portugālē, Ungārijā, Horvātijā, Kiprā, Vācijā un Slovēnijā pilsētu iedzīvotāji atzina, ka ir apmierinātāki ar dzīvi.
Mājsaimniecības ar bērniem bija vislaimīgākās - tas ir raksturīgi Eiropā, jo citos kontinentos veiktie pētījumi liecina par pretējo. Eksperti gan liecina, ka šī tendence drīzumā izplatīsies arī Eiropā.
Runājot par apmierinātību ar seksu, lai gan vīrieši no 2018. līdz 2022. gadam bija nedaudz mazāk apmierināti nekā sievietes, abiem dzimumiem ES joprojām ir vidējais rādītājs 7,1.
Pētījumi liecina, ka starp dažādām ES daļām pastāv diezgan liela plaisa. Kopumā reģiona ziemeļu un daudzu rietumu daļu iedzīvotāji bija vairāk apmierināti ar savu dzīvi nekā Baltijas valstu iedzīvotāji.
