Eiropas Padomes (EP) Kultūras, mantojuma un ainavu vadības komitejas plenārsēdē, Strasbūrā, Francijā, iepazīstina ar programmu "Latvijas skolas soma" kā labās pieredzes piemēru, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas "Latvijas skolas soma" pārstāve Inga Bika.
EP galvenajā mītnē "Palais de l'Europe" no 15.novembra līdz 17.novembrim notiek EP Kultūras, mantojuma un ainavu vadības komitejas 12.plenārsēde, uz kuru kā eksperti bija uzaicināti kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" pārstāvji - programmas vadītāja Aija Tūna un eksperts satura un metodikas jautājumos Aleksandrs Kabakovs.
Pārliecināti, ka kultūra ir spēcīgs instruments, lai bērniem un jauniešiem skaidrotu demokrātiskās vērtības, savstarpēju sapratni, cieņu, solidaritāti, vēstures izjūtu, dažādības pieņemšanu un miera nozīmi, komiteja 12.plenārsēdē 15.novembrī rīkoja tematisko sesiju "Demokrātisko vērtību pieņemšana kultūras ziņā daudzveidīgās sabiedrībās. Kultūras, mantojuma un ainavas loma bērnu un jauniešu atbalstīšanā, lai tie kļūtu par aktīviem un iesaistītiem pilsoņiem".
Tajā ar prezentāciju "Piekļuve mākslai un kultūrai caur programmu "Latvijas skolas soma": ieguldījums katra bērna un visas sabiedrības nākotnē" uzstājās kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Tūna.
Viņa norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc EP izvēlējusies programmu kā labās prakses piemēru, ir tas, ka "Latvijas skolas soma" demonstrē, kā veicināt šodienas bērnu un jauniešu sastapšanos ar kultūras mantojumu nevis uzspiestā, obligāti didaktiskā veidā, bet ieliekot vērtīgo saturu mūsdienīgās, interaktīvās, saprotamās un vienlaikus jēgpilnās mākslinieciskās izpausmes formās.
Tūna atzīmē, ka kultūras kā mūsu sabiedrības kopīgās bagātības iepazīšana un izprašana ielikta pašos programmas "Latvijas skolas soma" pamatprincipos, un izskatās, ka visiem kopā izdodas to iedzīvināt darbos un apliecināt tās vērtību un dzīvotspēju.
Programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja akcentē, ka diskusijā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību paplašināt kultūras un mākslas izglītības jēdzienu, iekļaujot tajā ne tikai padziļinātu un profesionālās ievirzes izglītošanos, bet arī valsts garantētu iespēju ikvienam bērnam un jaunietim pieredzēt daudzveidīgas kultūras un mākslas izpausmes. Tīna apliecināja, ka sadarbība ar EP un tās ekspertiem turpināsies.
Tematiskajā sesijā īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem par kultūrpratības nozīmi, formālo izglītību kā vienotu pamatu un tajā pastāvošajiem iekšējiem ierobežojumiem, kā arī tēmām par neformālu, alternatīvu pieeju kultūrai un kultūras mantojumam, kas palīdz jauniešiem kļūt par daļu no labi funkcionējošām demokrātijām.
Kultūras, mantojuma un ainavu vadības komiteja ir atbildīga par darbībām, kas saistītas ar kultūru, mantojumu un ainavu īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas pārraudzību.
Kopš 2018.gada rudens kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu.
Programmas "Latvijas skolas soma" laikā katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vismaz vienu no 10 000 kultūras norisēm. Programmu "Latvijas skolas soma" administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
