94 gadu vecumā otrdien miris čehu un franču rakstnieks, romāna "Nepanesamais esības vieglums" autors Milans Kundera, trešdien apstiprinājusi Brno Milana Kunderas bibliotēkas preses pārstāve.
Kundera aizgājis mūžībā pēc ilgstošas slimības, ziņu aģentūrai AFP sacīja bibliotēkas pārstāve.
Balstoties uz savu pieredzi, Kundera ar sev raksturīgo satīru un poētisko prozu centās paust visu, kas dzīvē ir saistošs un absurds.
Rakstnieks dzimis 1929.gada 1.aprīlī Brno. Viņa tēvs bija slavens pianists. Kundera studēja Prāgā, kur iestājās Komunistiskā partijā, tulkoja franču dzejnieka Gijoma Apolinēra darbus un arī pats dzejoja. Viņš arī pasniedza stundas kino skolā, kura viņa studentu vidū bija arī topošais režisors un "Oskara" ieguvējs Milošs Formans.
Kunderas darbu neatkarīgais gars drīz vien sagādāja viņam nepatikšanas. 1950.gadā viņu izslēdza no partijas, 1956.gadā viņš atkal tika uzņemts partijā, bet 1970.gadā viņu izslēdza otro reizi pēc tam, kad tika apspiesta Prāgas pavasara reformu kustība, kurā viņam bija liela nozīme.
Rakstnieka pirmais romāns "Joks", melnā humora darbs par vienpartijas valsti, kas tika publicēts 1967.gadā, noveda pie tā, ka viņa darbi Čehoslovākijā tika aizliegti, bet vienlaikus padarīja viņu slavenu savā dzimtenē.
1975.gadā Kundera kopā ar sievu Veru emigrēja uz Franciju, kur viņš četrus gadus strādāja Rennas Universitātē. Francijā viņš reputācija un panākumi auga līdz ar viņa romānu tulkojumiem, kas iemantoja plašu popularitāti.
Viņa romāns "Smieklu un aizmirstības grāmata", kas iznāca 1979.gadā, meistarīgi caur septiņiem savstarpēji saistītiem stāstiem parādīja, kā totalitārie režīmi izdzēš vēstures daļas un rada alternatīvu pagātni. Romāns ir "izcils un oriģināls", 1980.gadā secināja laikraksts "New York Times", piebilstot, ka tas rakstīts ar "tīrību un asprātību, kas mūs tieši aicina ienākt; tas ir arī dīvains, ar dīvainību, kas mūs norobežo."
Taču par viņa visslavenāko darbu bija lemts kļūt romānam "Nepanesamais esības vieglums", kas tika izdots 1984.gadā un 1987.gadā ekranizēts filmā, kurā galvenās lomas tēloja Denjels Dejs-Lūiss un Žiljeta Binoša.
Kundera kritiķi apgalvo, ka pēc pārcelšanās uz Franciju viņš novērsās no čehu tautiešiem un disidentiem. 2008.gadā kāds čehu žurnāls apsūdzēja Kunderu, ka viņš komunistu režīma laikā bijis policijas ziņotājs. Kundera to kategoriski noliedza.
2013.gadā Kundera publicēja savu pirmo romānu pēc 13 gadu pārtraukuma. Romāns "La fête de l'insignifiance", kas vēsta par pieciem draugiem Parīzē, saņēma neviennozīmīgas atsauksmes. Tas tika gan cildināts, gan nopelts.
Tas, ko Kundera "vēlas mums pastāstīt, šķiet, vairs nav tik aktuāls", rakstīja "New York Times". "Nevar neraizēties par to, kāda būtu bijusi viņa evolūcija, ja viņš būtu palicis vai ilgāk uzturējies Čehoslovākijā," prātoja "New York Times".
2019.gadā Čehija atjaunoja viņa pilsonību, kas viņam savulaik tika atņemta, un 2023.gadā viņa dzimtajā pilsētā Brno tika atvērta Milana Kunderas bibliotēka.
