Itālija 2016.gadā piešķīrusi pilsonību 201 600 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā jebkura cita valsts Eiropas Savienībā (ES).
Itālijas jaunie pilsoņi veido piekto daļu no gandrīz miljons cilvēkiem, kuriem togad tika piešķirta pilsonība kādā no ES dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Salīdzinot ar 2015.gadu, Itālijā naturalizēto ārvalstnieku skaits pieaudzis par 23 000 jeb 13%.
18,3% jauno Itālijas pilsoņu ir albāņi, 17,5% - marokāņi un 6,4% - rumāņi, liecina "Eurostat" publiskotie dati.
Tomēr, salīdzinot ar iedzīvotājus kaitu, pilsonības piešķiršanas ziņā Itālija 2016.gadā ierindojās tikai ceturtajā vietā ES. Itālijā, rēķinot uz 1000 cilvēkiem, naturalizēts 4,1 ārvalstnieks, kas ir mazāk nekā Zviedrijā, Luksemburgā un Kiprā.
Salīdzinot pilsonību ieguvušo cilvēku skaitu ar kopējo ārzemnieku skaitu valstī, secināts, ka Itālijā naturalizēti tikai 4% no kopējā imigrantu skaita. Horvātijā naturalizēti 9,7%, bet Zviedrijā - 7,9%. Tas nozīmē, ka vairums ārzemnieku, kuri dzīvo Itālijā, nav pieprasījuši un ieguvuši pilsonību.
Citu ES dalībvalstu pilsoņi var brīvi dzīvot Itālijā un viņiem nav nepieciešama pat vīza. ES neietilpstošo Eiropas valstu pilsoņi savukārt var saņemt ilgstošas uzturēšanās atļauju, tādēļ pilsonība nemaz nav nepieciešama, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Itālijā.
Pilsonību var iegūt cilvēki, kuru vecāki vai vecvecāki ir Itālijas pilsoņi, apprecoties ar Itālijas pilsoni vai pierādot, ka Itālijā nodzīvoti vismaz desmit gadi.
Ārvalstu pilsoņu bērni, kas dzimuši Itālijā, var pieteikties uz pilsonību, kad sasnieguši 18 gadu vecumu.
2016.gadā ES 28 dalībvalstīs pilsonība tika piešķirta 994 800 ārvalstniekiem, kas ir par 18% vairāk nekā 2015.gadā.
Pēc Itālijas skaita ziņā visvairāk cilvēku 2016.gadā naturalizējušies Spānijā un Lielbritānijā - aptuveni 150 000 katrā valstī. Pēc tam seko Francija, kur pilsonība piešķirta 119 200 ārvalstnieku, un Vācija, kur naturalizēti 112 800 imigranti.
