Pasaulē: Krievijas aviokatastrofas upuru radi pastāsta par pēdējām sarunām ar bojāgājušajiem 1 komentāri
 
Pasaulē

Krievijas aviokatastrofas upuru radi pastāsta par pēdējām sarunām ar bojāgājušajiem

 
Scanpix

Krievijas aviokatastrofas upuru radi atklājuši, ka viņiem nebija sliktas priekšnojautas attiecībā uz katastrofu.

Katastrofā mirušās Antoņinas Kozupicas dēls atklāja, kādos apstākļos pēdējo reizi runājis ar māti, raksta "Mash".

Kā izrādījās, Antoņina bija ciemojusies pie otra dēla, kas dzīvo Pskovā un gatavojās atgriezties mājās.

"Es mammai piezvanīju, kad viņa jau bija lidmašīnā. Mamma bija mierīga, novēlēju viņai laimīgu lidojumu," pastāstīja vīrietis.

Vēl vienas bojāgājušās Irinas Grišinas vīrs pastāstīja, ka viņa sieva lidoja pie mammas uz Orsku. Pēdējā sarunā sieviete teica, ka viss esot kārtībā, lidmašīna nekavējas.

"Par traģēdiju uzzināju no ziņām. Mēs aizbraucām uz štābu, kur mūs piereģistrēja. Un atgriezāmies. Visi ir neizpratnē, neviens neko nezina," viņš pastāstīja.

Jau vēstīts, ka lidmašīna "Antonov An-148" avarēja neilgi pēc izlidošanas no Maskavas Domodedovas lidostas. Lidmašīnai bija jādodas uz Orsku, kas atrodas netālu no Krievijas robežas ar Kazahstānu.

Krievijas varasiestādes pieļauj, ka iespējami vairāki avārijas cēloņi, tostarp laikapstākļi, tehniskas problēmas vai pilota kļūda.

Maskava aizvadītās nedēļas laikā piedzīvojusi intensīvāko snigšanu pēdējo simts gadu laikā.

Komentāri [1]
#
adel 13.februāris 2018 12:49 atbildēt
Jā traģiska nāve atnāk klusa un nemanīta.. un nekas par to neliecina.;ja jau cilvēki to zinātu.. nāve nespētu tos paņemt...Laikam jau jādzīvo tā, it kā katra diena būtu pēdējā..mēs neviens nezinām kad mirsim ..bet reiz pati nāve atnāca pie manis un deva ziņu ka mirs mans smagi slimais kaimiņš.. tā bija baismīga nakts un tikšanās, kuru nespēšu nekad aizmirst un kura lika man saprast ka pastāv paralēlā valstība un kāds augstāks spēks....ap desmitiem vakarā es runāju ar piederīgo pa telefonu par slimnieku... ap 12 naktī es pamodos no spēcigierm dobjiem sitieniem pa durvīm 2 reizes un logu..skanas bija līdzigas durvu un stikla skanam.. tikai tās bija tādas sintizetas tās nebija fiziskas.es piegāju pie durvīm neviena nebija.es šausmās nespēju aizmigt man bija bailes... līdz rītam es nogulēju ar ieslēgtu gaismu. No rita es par to pastāstīju slima radiniecei un teicu ka drīz kāds mirs, kā klajas slimniekam.... jā pēc trijām dienām viņs mira.. Jā, padomajot par bojāgājusiem.. tā vienkārsi lidoja un aizlidoja mužībā, kuras priekšā mēs esam bezspēcīgi...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers