Pasaulē: Austrijas galēji labējie piedāvā izvietot bēgļus "koncentrācijas centros" 5 komentāri
 
Pasaulē

Austrijas galēji labējie piedāvā izvietot bēgļus "koncentrācijas centros"

 
Scanpix

Galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ) pārstāvošais Austrijas iekšlietu ministrs Herberts Kikls ceturtdien izpelnījās kritiku par rosinājumu koncentrēt valstī ieradušos patvēruma meklētājus, raisot asociācijas ar nacistu režīma koncentrācijas nometnēm.

Austrijā kopš decembra pie varas ir valdība, kurā ietilpst FPÖ un kanclera Sebastiana Kurca vadītā konservatīvā Tautas partija (ÖVP).

Kikls preses konferencē paziņoja, ka vēlas "pakalpojumu centrus, piemērotu infrastruktūru, kas ļautu mums patvēruma procesa laikā koncentrēt cilvēkus vienā vietā".

Viņa izteikumi ātri vien izraisīja asu kritiku. Imigrantus atbalstošās labdarības organizācijas "SOS Mitmensch" vadītājs Aleksandrs Polaks ministra teikto nosauca par "tīšu provokāciju", bet kreiso aprindu esejists Roberts Miziks paziņoja, ka ar šādu piedāvājumu ir "šķērsota Rubikona".

Austrijā opozīcijā esošie "zaļie" savukārt iestājās pret "nacionālsociālisma valodas iespiešanos mūsu domāšanā un sajūtās", bet opozīcijas liberālā partija "Jaunā Austrija" (NEOS) tikmēr uzsvēra, ka Kiklam ir jāatvainojas par savu "tīšo provokāciju".

AFP/ SCANPIX

Kikls, kurš iekšlietu ministra amatā atrodas kopš decembra, uzsvēra, ka nav "plānojis nevienu provocēt".

Viņš paziņoja, ka Austrijas valdība īstenos "ļoti, ļoti stingru patvēruma politiku", tādā veidā reaģējot, pēc viņa teiktā, uz ārvalstnieku pastrādātu noziegumu skaita pieaugumu.

FPÖ līderis un Austrijas vicekanclers Heincs Kristiāns Štrahe šomēnes jau izpelnījās kritiku par rosinājumu patvēruma meklētājus turēt tukšās armijas kazarmās un katru vakaru tiem noteikt komandanta stundu.

Vīnes ebreju organizācija "Israelitischen Kultusgemeinde" (IKG) trešdien paziņoja, ka turpinās izvairīties no jebkādiem kontaktiem ar FPÖ, tostarp partiju pārstāvošajiem valdības ministriem.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados FPÖ dibināja bijušie nacisti, bet partijas bijušais līderis Jergs Haiders savulaik pozitīvi izteicās par nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera nodarbinātības politiku.

Komentāri [5]
#
lapa 12.janvāris 2018 9:50 atbildēt
curbanus uz savu curbanistanu , lai vairojas tur . ara.
 
#
ļuļa 11.janvāris 2018 23:46 atbildēt
Šī situācija notika ziemā ar vienu manu labu draugu, sauksim viņu par Raimondu. Viņš piestrādā par taksistu. Kādu dienu sanāca tā, ka viņš veda simpātisku meiteni, sauksim viņu par Anniju. Sanāca saruna un viņš nolēma ar viņu uzbliezt romāniņu. Viņa uzaicināja Raimondu pie sevis nakts pusē, un Raimonds, nedomājot, piekrita. Atvadoties viņa pateica adresi un koķeti pateica:

-Nāc, ja tu, protams, no mana drauga nebaidies.

Raimonds pie tādām lietām jau bija pieradis, ne reizi vien viņam nācās lekt no balkona. Raimonds nolika mašīnu stāvvietā, nopirka dzeramo un steidzās ciemos.

Annija jau bija pārģērbusies simpātiskā halātiņā un gaidīja viņu. Raimonds iegāja pa atvērtajām durvīm un sekoja viņai uz virtuvi. Uz galda stāvēja uzēdamais un šņabja pudele. Annija viņam piedāvāja apsēsties, bet pati aizgāja uz istabu pēc šotiņglāzītēm. Tiklīdz viņa izgāja, virtuvē ievēlās riktīgi būdīgs mužiks un paprasīja Raimondam, ko viņš te dara.

Tālāk sanāca apmēram tāda saruna:

-Nu es pie Annijas viesos atnācu, sen neesmu redzējis. Mācījāmies ar viņu kopā vidusskolā.

-A-a-a, nu tad man ir skaidrs, kāpēc es tevi nezinu. Kāpēc tu neko nedzer? Davai – ierauj mēriņu!

Ambālis paņēma no plaukta šņabi, ielēja Raimondam veselu glāzi. Raimonds ieelpoja, paņēma glāzi un sāka galvā novērtēt savas iespējas aiziet no šejienes ar veselu galvu, nevis ar tajā iesistu glāzi. Iespējas bija ļoti mazas. Viņš sāka lēnām dzert, un, pašam par pārsteigumu, izdzēra visu glāzi. Tur bija šņabis, tikai ar kaut kādu dīvainu piegaršu (rīsu šņabis, vai?). Ambālis ielēja vēl, pēc tam vēl. Pēc piecpadsmit minūtēm Raimonds mierīgi izdzēra visu pudeli.

-Nu, tev laikam ir jāiet, - teica ambālis, - iesim, es tevi pavadīšu.

Raimondam viss, kas vien varēja, sarāvās, bet viņš vienalga mierīgi aizgāja līdz durvīm un uzvilka savu ciešo ādas jaku. Ambālis atvēra durvis un teica:

-Uz atvadām es tev dāvaniņu sagatavoju, - un viņš no kaut kurienes izvilka jau sagatavotu koka gabalu un veikli to ielika Raimondam vienā jakas rokā, izvelkot cauri līdz otrai. – Nu davai, veiksmīgi, klasesbiedr, - teica ambālis un aizvēra durvis.

Raimonds izgāja uz ielu kā idiots – rokas izplestas uz abām pusēm, saliekt nevar. Pašam tikt vaļā no koka nebija iespējams, bet uz ielas jau vēla stunda – nevienas dzīvas dvēseles. Te Raimonds sajuta, ka ar vēderu kaut kas nav kārtībā – izrādījās, ka šņabī, ko ambālis viņam lēja, bija piejauktas caurejas zāles. Mājās viņš nokļuva pēc stundas – apdirsts, smirdošs, ar koka gabalu jakā un paša mēsliem zābakos. Par laimi draudzene neko nesaprata – viņš pateica, ka uzrāvās uz huligāniem.


P. S. Raimonds vairs pa meičām nestaigā, pietika ar pēdējo reizi. Toties draudzene laimīga :)
 
#
ļuļa 11.janvāris 2018 21:31 atbildēt
"Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados FPÖ dibināja bijušie nacisti" - kārtējā liberastfašistu demagoģijas paraugstunda. ja FPÖ dibināja bijušie nacisti, partija nu nekādi nevar būt galēji labēja, jo nacisti bija galēji kreisā partija, pilnā nosaukumā nacionālsociālistiskā strādnieku partija.
 
#
Tenis 11.janvāris 2018 20:42 atbildēt
Tos lopus pie cilvekiem laist nedrikst ,nepatik ,lai vacas uz miļoto dzimteni !
 
#
Agnese 11.janvāris 2018 20:09 atbildēt
Beidzot izskan saprātīgas domas Eiropā.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers