ANO turpinot centienus Sīrijas pilsoņkara apturēšanas labā, otrdien Ženēvā gaidāms Sīrijas miera sarunu kārtējais raunds.
Pieci iepriekšējie ANO atbalstīto sarunu raundi nav nesuši konkrētus rezultātus, turklāt cerības uz būtisku progresu šajā sarunu posmā ir visai miglainas.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads daudzviet valstī nostiprinājis pozīcijas, savukārt nemiernieki nav atguvušies pēc nopietnajām neveiksmēm galvaspilsētā Damaskā.
Asads nesen Ženēvas procesu raksturoja kā "mazsvarīgu", Baltkrievijas telekanālam ONT norādāt, ka tas pārvērties "par neko vairāk kā tikšanos medijiem".
Sīrijas līderis lielākas cerības saista ar Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošo diplomātisko iniciatīvu, kur vadošu lomu uzņēmušās Damaskas sabiedrotās Krievija un Irānā, kā arī opozīcijas atbalstītāja Turcija.
Astanas procesā 4.maijā tika panākta vienošanās par "deeskalācijas zonu" izveidošanu dažos no Sīrijas asiņainākajiem kaujas laukiem.
ANO Sīrijas sūtnis Stafans de Mistura noraidījis apgalvojumus, ka Astanas sarunas aizēno Ženēvas procesu.
"Mēs strādājam tandēmā," pirmdien žurnālistiem sacīja diplomāts.
ANO sarunas ir fokusētas uz četrām jomām - pārvaldību, jauno konstitūciju, vēlēšanām un terorisma apkarošanu.
Sagaidāms, ka Asada sarunvedēji un opozīcijas Augstās sarunu komitejas delegācijas Šveices pilsētā paliks līdz nedēļas nogalei. De Mistura sacīja, ka vēlas rūpīgi pievērsties vairākiem jautājumiem cerībā, ka tiks izstrādāti nopietni priekšlikumi.
scanpix
Viens no nopietnākajiem šķēršļiem ir domstarpības par Asada nākotni.
Opozicionāru komiteja uzstāj, ka Asadam amats jāpamet politiskās pārejas laikā, savukārt Sīrijas valdība šo prasību uzskata par nepieņemamu.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 320 000 cilvēku.
