Militārā tiesa Telavivā pēc vairāku nedēļu ilgas vilcināšanās pasludinājusi spriedumu lietā, kas nopietni sašķēlusi Izraēlas sabiedrību. 20 gadu vecajam aizsardzības spēku seržantam Eloram Azarijam, kurš apzināti nošāva jau ievainotu un neitralizētu palestīniešu kaujinieku, piespriests 18 mēnešu ieslodzījums.
Upura tēvs šo spriedumu nosaucis par «smieklīgu», palestīniešu amatpersonas atzinušas, ka nejūtas pārsteigtas, Izraēlas mediji raksta, ka spriedums ir ļoti saudzīgs, savukārt vairums izraēliešu uzskata, ka E. Azarija vispār nav pelnījis nekādu sodu.
Traģiskais incidents, kurā bija iesaistīts E. Azarija, notika pagājušā gada 24. martā okupētajā Jordānas upes rietumkrasta pilsētā Hebronā, atgādina BBC. Izraēlas armijas patruļai uzbruka divi ar nažiem bruņoti palestīnieši, kuri sadūra vienu no E. Azarijas biedriem. Izraēlas karavīri atklāja uguni, vienu no uzbrucējiem uz vietas nošaujot, bet otru ievainojot. Taču E. Azarija pēc neilgas vilcināšanās piegājis klāt uz zemes guļošajam palestīnietim - 21 gadu vecajam Abdulfatāham al Šarifam - un aukstasinīgi iešāvis viņam galvā, vēlāk kādam apstulbušajam dienesta biedram sakot, ka uzbrucējs «bija pelnījis nāvi».
Palestīniešu amatpersonas jau gadiem ilgi sūdzas, ka Izraēlas armijas karavīri «lieto pārmērīgu spēku pret viegli bruņotajiem palestīniešu jauniešiem», tomēr šis gadījums bija atšķirīgs ar to, ka kāds notikušo bija nofilmējis ar viedtālruņa kameru, un jau nākamajās dienās ieraksts parādījās interneta vietnēs un medijos - sākumā Izraēlas un palestīniešu teritoriju segmentā, bet vēlāk arī visā pasaulē. Bruņoto spēku vadībai neatlika nekas cits kā apcietināt E. Azariju un saukt viņu kara tiesas priekšā. Domnīcas Israeli Democracy Institute vecākais pētnieks Amičajs Kohens sarunā ar AP norādījis, ka gadījumi, kad militārās tiesas priekšā stājas karavīrs, kurš noslepkavojis ienaidnieku kaujas laukā, ir ārkārtīgi reti - ne tikai Izraēlā, bet visā pasaulē. Taču valstij, kas apgalvo, ka tai esot «pati tikumiskākā armija pasaulē», neatlika nekas cits kā izšķirties par šādu soli. «Ja vēlaties, lai tieslietu sistēmu uztver nopietni, šāda rīcība ir jāsoda, un tiesu nedrīkst ietekmēt mainīgais politiskais klimats,» sacījis A. Kohens.
Prāva pret armijas seržantu izsauca ļoti pretrunīgu reakciju Izraēlas sabiedrībā. Gan armijas pavēlniecība, gan liberālās grupas uzskatīja, ka viņam jāsaņem bargs sods, jo, kā sacīja militārās tiesas galvenā tiesnese Maija Hellere: «Karavīrs uzņēmās gan tiesneša, gan bendes lomu, lai gan neviens viņam šādas pilnvaras piešķīris nebija.» E. Azarijas pozīcijas pasliktināja arī viņa bravūra un nevēlēšanās nožēlot pastrādāto. Turklāt, pateicoties aculieciniekiem, ātri vien tika noskaidrots, ka patiesībai neatbilst apsūdzētā un viņa advokātu apgalvojumi par briesmām, ko vēl varējis radīt ievainotais. E. Azarijam esot šķitis, ka viņš, guļot uz zemes, var aizsniegt izkritušo nazi, turklāt bijušas aizdomas, ka uzbrucējs valkā teroristapašnāvnieka vesti ar sprāgstvielām. Tomēr viņa dienesta biedri apliecinājuši, ka neitralizētais palestīnietis jau bija pārmeklēts un E. Azarija labi redzējis šo procesu.
Janvāra sākumā tribunāls, kurā bija trīs tiesneši, pasludināja E. Azariju par vainīgu tīšā slepkavībā, taču ar sprieduma pasludināšanu nesteidzās. AFP atgādina, ka maksimālais cietumsods par šādu noziegumu ir pat 20 gadu, taču armijas prokurori pieprasīja seržantam trīs līdz piecu gadu ieslodzījumu. Tomēr viņa aizstāvji, starp kuriem bija ne mazums pašlaik pie varas esošo labējo partiju piekritēju, uzskatīja, ka arī šāds sods ir par bargu. Pretrunīgu pozīciju ieņēma premjers Benjamins Netanjahu, apgalvojot, ka tiesa šo lietu izskatīs taisnīgi, taču vienlaikus sazinoties ar E. Azarijas tēvu un paužot savu solidaritāti. Premjers arī lika saprast, ka izmantos visas savā rīcībā esošās pilnvaras, lai panāktu seržanta apžēlošanu.
Arī sabiedriskā doma bija E. Azarijas pusē. Laikraksta Israel Hayom veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka viņu atbalsta 70% izraēliešu, lai gan domas par to, vai seržants ir jāattaisno, pēc notiesāšanas jāapžēlo vai tiesas process vispār anulējams, dalījās. Bet citā aptaujā, par ko vēsta Reuters, gandrīz puse izraēliešu pauduši uzskatu - tie palestīnieši, kuri uzbrūk Izraēlas armijas karavīriem, ir pelnījuši, lai viņus nošauj uz vietas. Kopš janvāra sākuma gan galvaspilsētā, gan citur Izraēlā notikušas neskaitāmas demonstrācijas E. Azarijas atbalstam, dažās no kurām piedalījās pat vairāki tūkstoši cilvēku. Virkne no šīm protesta akcijām noveda līdz sadursmēm ar policiju, atgādina AP. Seržanta aizstāvji arī izvērsa kampaņu pret bruņoto spēku štāba priekšnieku ģenerālleitnantu Gadi Eisenkotu, kurš deva pavēli uzsākt E. Azarijas kriminālvajāšanu. Viņam publiski tika draudēts ar tādu pašu likteni kā bijušajam premjeram Ichākam Rabīnam, pret kuru 1995. gadā atentātu veica kāds ebreju ekstrēmists. Tikmēr labējā spārna politiķi ar kabineta ministri Miri Regevu (starp citu, bijušo armijas preses sekretāri) priekšgalā uzstāja uz to, ka valsts nedrīkst šādā veidā «nodot» savus karavīrus.
Šis noskaņojums, šķiet, atstājis iespaidu arī uz militāro tiesu, kas vakar pasludināja savu spriedumu - 18 mēnešu ieslodzījums (turklāt nav skaidrs, vai šajā termiņā ierēķināti arī tie desmit mēneši, ko E. Azarija jau pavadījis iepriekšējā ieslodzījumā). Tiesneši, neatkāpjoties no sava apgalvojuma, ka E. Azarija ir vainīgs tīšā slepkavībā, atgādināja par veselu virkni vainu mīkstinošu apstākļu - sākot ar apsūdzētā nevainojamo dienestu līdz incidentam un atrašanos «naidīgā teritorijā» un beidzot ar to, ka viņš nebija saņēmis skaidras pavēles, kā šādos gadījumos rīkoties, un stresu, ko beidzamo desmit mēnešu laikā nācies pārdzīvot viņa ģimenei. Spriežot pēc E. Azarijas un viņa atbalstītāju uzvedības tiesas zālē, šāds spriedums viņus pilnībā apmierināja, norāda BBC, piebilstot, ka pagaidām vēl nav skaidrs, vai kāda no pusēm iesniegs apelāciju. Tikmēr bojāgājušā A. Al Šarifa tēvs Jusri nav kavējies paust savu sašutumu. «Pusotra gada spriedums ir smieklīgs, viņi ņirdz mums sejā,» viņš sacījis intervijā Izraēlas interneta ziņu vietnei YNet, atgādinot, ka palestīniešu jauniešiem par Izraēlas policistu vai karavīru apmētāšanu ar akmeņiem tiesas mēdz piespriest divu gadu ieslodzījumu, bet šajā gadījumā runa tomēr ir par tīšu un aukstasinīgu slepkavību.
