Neraugoties uz labējo politisko spēku brīdinājumiem, Šveices vēlētāji referendumā diezgan pārliecinoši atbalstījuši grozījumus konstitūcijā, kas ļaus vienkāršāk iegūt pilsonību trešās paaudzes migrantiem, kuri dzimuši, dzīvojuši Šveicē un jau integrējušies šīs valsts sabiedrībā.
Lai gan pašlaik lielākie ieguvēji no jaunās kārtības būs itāliešu ieceļotāju atvases, ir bažas, ka ar laiku Šveices pilsonību daudz vienkāršāk varēs iegūt arī ļaudis, kuru vecvecāki valstī ieradušies no lielākoties musulmaņu apdzīvotām zemēm.
Balsojuma oficiālie rezultāti liecina, ka par ierosinājumu, kuru atbalstīja valdība, parlaments un vairums politisko partiju, nobalsojuši 60% referenduma dalībnieku. Televīzijas kompānija RTS uzsver, ka vairākuma atbalstu tas guvis 19 no 26 Šveices kantoniem, līdz ar to izpildīti visi kritēriji, lai šis likums varētu stāties spēkā. AFP, atsaucoties uz valsts migrācijas dienesta veikto pētījumu, ziņo, ka vienkāršoto naturalizēšanās kārtību varēs izmantot mazāk nekā 25 000 no Šveices aptuveni astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Gandrīz 60% no viņiem pēc izcelsmes ir itālieši, seko ieceļotāji no Balkānu valstīm un Turcijas.
Ierosinājuma piekritēji īpaši uzsvēruši, ka runa ir tieši par naturalizācijas procesa vienkāršošanu, nevis automātisku Šveices pilsonības piešķiršanu visiem trešās paaudzes imigrantiem. Tiem, kuri kandidēs uz vienkāršoto procedūru, jāatbilst zināmiem kritērijiem - jābūt ne vecākiem par 25 gadiem, dzimušiem Šveicē un vismaz piecus gadus apmeklējušiem skolu šajā valstī. Obligāts priekšnosacījums ir arī attiecīgā kantona oficiālās valodas vai valodu pārzināšana, cieņa pret Šveices kultūras vērtībām un, kas nav mazsvarīgi, - materiālā nodrošinātība. Proti, vienkāršotā procedūra nebūs pieejama tiem, kuri saņem pabalstus no valsts, norāda Reuters. Tiem, kuri atbildīs šiem kritērijiem, vairs nebūs jākārto naturalizācijas eksāmeni un jādodas uz intervijām pie kantonu varasiestādēm. Jāatgādina, ka līdz šim naturalizēšanās bijusi diezgan ilgstošs (līdz pat 12 gadiem) un arī dārgs process, jo pilsonības tīkotājiem pašiem bija jāapmaksā pārbaudījumi, dalība kursos un tamlīdzīgi. Tiek lēsts, ka jaunā kārtība naturalizācijas procesu padarīs vismaz uz pusi īsāku.
Referenduma rezultāts ir nopietns trieciens labējai Tautas partijai (SVP), kurai ir lielākais deputātu skaits valsts parlamentā. Beidzamo 30 gadu laikā tai trīs reizes izdevās nodrošināt sev labvēlīgu iznākumu referendumos, kuros balsoja par naturalizācijas kārtības vienkāršošanu, taču šoreiz piedzīvota sakāve. «Diemžēl šajā kampaņā mēs palikām vieni pret visiem,» sarunā ar AFP atzinis šīs partijas deputāts Žans Lūks Adors. Rezultātu nedeva labējo spēku diezgan agresīvā taktika, visā Šveicē izlīmējot plakātus, kurā bija redzama sieviete, kuras musulmaņu tērps aizsedz seju, un brīdinājums, ka nekontrolēta naturalizācija nav pieļaujama. Zaļo partijas deputāte Liza Maconi konkurentu kampaņu nosaukusi par histērisku, bet liberālie mediji plakātus vērtējuši kā klaji naidīgus attiecībā pret musulmaņiem. Ž. L. Adors un viņa domubiedri atzinuši, ka tieši šobrīd naturalizācijas procesa vienkāršošana varbūt arī neapdraud Šveices identitāti, taču ir radīts bīstams precedents, kas var nopietni atspēlēties jau pēc nedaudziem gadiem. Proti, nebūs nemaz tik ilgi jāgaida, līdz par vecvecākiem kļūs musulmaņu ieceļotāji no Ziemeļāfrikas, Āfrikas raga, Sīrijas vai Afganistānas, un arī viņu pēcnācējiem, kuri nesteigsies pieņemt kristīgās vērtības, pilsonību nāksies piešķirt teju vai automātiski. SVP atgādinājusi, ka pašlaik Šveicē dzīvo ap 350 000 musulmaņu.
