Pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas izlolotās veselības aizsardzības sistēmas Obamacare atcelšana, nodokļu reformas, dažādu valsts regulējumu mazināšana un, protams, jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvju apstiprināšana – šādus uzdevumus sev izvirzījis republikāņu partijas kontrolētais 115. ASV Kongress, kas otrdien uzsāka darbu
Pēc 20. janvāra, kad notiks D. Trampa inaugurācija, republikāņu kontrolē pirmo reizi kopš 2007. gada būs gan Baltais nams, gan abas Kongresa palātas.
«Tā ir iespēja, kas tiek dota vienu reizi dzīvē. Tauta ir nobalsojusi par vienotu valdību un ne jau tādēļ, lai pasniegtu mums dāvanu, bet gan tāpēc, ka vēlas redzēt rezultātus. Mēs nedrīkstam pievilt cilvēkus,» savā uzrunā sacījis Pols Raiens, kurš pārliecinoši atkal ievēlēts Pārstāvju palātas spīkera amatā. Nesenā intervijā CNBC viņš norādījis, ka republikāņu kongresmeņi jau 2016. gadā strādājuši, turot prātā to, ka šāda situācija var izveidoties, un daļa likumprojektu jau ir sagatavoti.
Tomēr AFP atgādina, ka daudzi republikāņu senatori un Pārstāvju palātas locekļi nebūt nebija sajūsmā par D. Trampa nominēšanu prezidenta amatam, pat atsakoties atbalstīt savas partijas kandidātu vēlēšanās, piemēram, pats P. Raiens atbalstu topošajam prezidentam pauda vien pēc vēlēšanām. D. Trampa vīzijas un solījumi atsevišķos jautājumos atšķiras no republikāņu kongresmeņu nodomiem. Piemēram, jaunievēlētais prezidents saviem vēlētājiem sasolījis 1 triljonu dolāru lielas investīcijas infrastruktūras projektos, bet Kongresā pret šo plānu ir diezgan skeptiska nostāja. Tāpat D. Tramps licis saprast, ka varētu atcelt sankcijas pret Krieviju, ko noteikusi B. Obamas administrācija, bet vairāki augsta ranga republikāņi, to skaitā senators Džons Makeins, izteikušies par to, ka sankcijas būtu jāpastiprina. Tāpēc būs ļoti interesanti vērot, kā republikāņu kongresmeņi un D. Tramps sastrādāsies pēc 20. janvāra.
Kā norāda Reuters, jaunā Kongresa sesijas pirmā diena bijusi diezgan vētraina. Tas saistīts ar republikāņu vairākuma vēlmi veikt grozījumus Pārstāvju palātas darba nolikumā un atteikties no neatkarīgās ētikas uzraudzības komisijas. Attiecīgu lēmumu republikāņi savā sanāksmē pieņēma pirmdien, taču īsi pirms Kongresa sesijas atklāšanas atteicās no sava nodoma. Ideja izpelnījās ne tikai demokrātu un mediju plašu kritiku - to negatīvi vērtēja arī augsta ranga republikāņi un D. Tramps, kurš savā Twitter kontā ierakstīja, ka kongresmeņiem būtu jākoncentrējas uz svarīgākam lietām - nodokļu reformām, veselības aizsardzības sistēmu un citiem jautājumiem.
Šis pamudinājums ir uzklausīts, un jau sesijas pirmajā dienā republikāņu senators Maiks Enci iepazīstinājis kolēģus ar rezolūciju, kurā uzsvērta Obamacare atcelšanas nepieciešamība, savukārt Pārstāvju palātā noteikta jauna kārtība, kurai vajadzētu apgrūtināt demokrātu pūliņus saglabāt Obamacare. Reuters norāda, ka šīs sistēmas atcelšana vai kādu labojumu izdarīšana varētu būt gadiem ilgs process. Baltais nams apgalvo, ka tā ļauj saņemt veselības apdrošināšanu 20 miljoniem cilvēku, daudziem no kuriem citādi nebūtu šādas iespējas, turklāt republikāņi neesot piedāvājuši nekādu vērā ņemamu alternatīvu.
Interesanti, ka demokrātu mazākuma līderi Čārlzs Šūmers (Senātā) un Nensija Pelosī (Pārstāvju palātā) paziņojuši, ka ir gatavi sadarboties ar republikāņiem un D. Trampu atsevišķos jautājumos, taču likuši saprast, ka būs nepiekāpīgi jautājumos, kas attiecas uz sociālo aizsardzību (tātad arī Obamacare) un vides aizsardzību. AFP atgādina, ka viens no pirmajiem senatoru uzdevumiem būs apstiprināt (vai noraidīt) aptuveni 20 D. Trampa jau nominētos jaunās administrācijas pārstāvjus. Lielākā daļa, visticamāk, tiks apstiprināti bez lielām problēmām, tomēr demokrātus nepavisam neapmierina Reksa Tilersona kandidatūra valsts sekretāra amatam un Betsijas Devosas kandidatūra izglītības ministra amatam.
