Tāpat kā darbībā veiksmīgu un garā spēcīgu sieviešu atspoguļošana dažādos topos, arī konkrētu sieviešu nokļūšana uz naudas banknotēm ir reta parādība visā pasaulē. Parasti visu uzmanības lokā un uz naudaszīmēm gozējas izcili vīrieši (uz dolāriem vien – tikai prezidenti un štatu dibinātāji) vai arī kādi objekti un tēli, kas simbolizē valsti.
»Vakara Ziņas« pētīja, par kādiem nopelniem uz dažādu valstu naudaszīmēm ir nokļuvušas reālas sievietes.
ASV dolārs un Marta Vašingtone
Līdz šim pēdējā sieviete uz ASV papīra naudaszīmēm bija Marta Vašingtone, kas no 1891. līdz 1896. gadam tika attēlota uz viena sudraba dolāra sertifikāta. ASV prezidenta Džordža Vašingtona sieva Marta ASV Pilsoņu kara laikā bija vīram līdzās neatkarības cīņās, bet iebilda pret viņa kandidēšanu prezidenta vēlēšanās. No 1865. līdz 1869. gadam ASV papīrnaudu rotāja arī indiānietes Pokahontas attēls.
*
20 Polijas zlotu un Marija Sklodovska-Kirī
Uz 2011. gadā izdotās piemiņas naudas banknotes gozējas slavenā poļu izcelsmes franču fiziķe un zinātniece Marija SklodovskaKirī. 1903. gadā viņa kopā ar Anrī Bekerelu un savu vīru Pjēru Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par radioaktivitātes pētīšanu, bet 1911. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu. SklodovskaKirī ir vienīgā, kas ieguvusi Nobela prēmiju divās dažādās zinātnēs. Piebildīsim, ka polonijs savu nosaukumu ieguva par godu Polijai. Marija SklodovskaKirī dibinājusi Kirī institūtus Parīzē un Varšavā, bet Pirmā pasaules kara laikā visu Nobela prēmiju iztērēja, iegādājoties rentgena aparātus pirmās palīdzības punktiem.
*
50 Zviedrijas kronu un Dženija Linda
50 Zviedrijas kronu naudaszīmi, kas laista klajā 2006. gadā, rotā slavenās 19. gadsimta operas dziedātājas Dženijas Lindas portrets ar fonā redzamām operas «Norma» notīm un Stokholmas veco opernamu. Dženija Linda tika dēvēta arī par zviedru lakstīgalu. Pasaku meistars Hanss Kristians Andersens esot pat izteicies: «Kad klausies, kā viņa dzied, ir visas iespējas kļūt par kārtīgu cilvēku.» Operdziedātāja arī nodarbojās ar labdarību un izveidoja fondu Zviedrijas pamatskolu atbalstam.
*
10 Izraēlas šekeļu un Golda Meira
Uz šīs naudas banknotes attēlota Golda Meira - Izraēlas premjerministre laika posmā no 1969. līdz 1974. gadam un viena no Izraēlas valsts pamatlicējam. Dāvida Ben Guriona valdīšanas gados viņa kā Darba partijas pārstāve ieņēma gan darba, gan ārlietu ministres posteņus. Par Izraēlas premjeri Meira kļuva 1969. gada martā un saglabāja šo amatu līdz 1974. gada jūnijam, kad atteicās kandidēt vēlēšanās un atbalstīja Ichāka Rabīna kandidatūru. Vēsturē Meira iegājusi kā izlēmīga premjere, kura pēc 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu laikā sarīkotā slaktiņa deva pavēli izraēliešu izlūkdienestam «Mossad» likvidēt visus šā terorakta vaininiekus - palestīniešus, lai kur arī viņi atrastos. Šobrīd apgrozībā ir palikusi tikai 10 šekeļu monēta.
*
500 Austrijas šiliņu un Roza Mairēdere
Līdz eiro ieviešanai uz Austrijas 500 šiliņu naudas banknotes, kas tika izlaista 1997. gadā, bija attēlota feministe, rakstniece, māksliniece un filozofe Roza Mairēdere, kura ir visai apjomīgo darbu «Feminisma kritika» un «Sekss un kultūra» autore. Turklāt 1919. gadā viņa izveidoja «Starptautisko sieviešu līgu par mieru un brīvību».
*
100 Argentīnas peso un Evita
Šo naudaszīmi, kas joprojām ir apgrozībā, rotā nacionālais dārgums un lepnums Marija Eva Duarte de Perona - Argentīnas prezidenta Huana Perona otrā sieva, valsts pirmā lēdija laika posmā no 1946. līdz 1952. gadam. Viņa bieži tiek saukta par Evitu. Jaunības gados viņa strādāja Buenosairesā par teātra, radio un kino aktrisi. Savu nākamo vīru Huanu Peronu viņa sastapa labdarības pasākumā. Pāris apprecējās nākamajā gadā. Jau 1946. gadā Perons tika ievēlēts par valsts prezidentu, tādējādi Evita kļuva par Argentīnas pirmo lēdiju. Nākamajos sešos gados viņa sevi apliecināja kā spēcīga politiskās dzīves dalībniece, galvenokārt runājot par darba tiesībām. Viņa dibināja un vadīja pirmo augstākā līmeņa sieviešu politisko partiju valstī. Šīs sievietes tēls ir izmantots vairākos populāros darbos, tajā skaitā 1979. gada pasaules slavu guvušajā mūziklā «Evita».
*
500 Meksikas peso un Frīda Kalo
Uz naudas banknotes, kura apgrozībā atrodas kopš 2010. gada, attēlota 20. gadsimta meksikāņu māksliniece Frīda Kalo - spilgta un neparasta personība, meksikāņu kultūras un mākslas vēstnese pasaulē. Kļuvusi arī par vienu no atpazīstamākajām pasaules feminisma ikonām. Par gleznotāju ir uzņemta filma «Frīda», kura ieguva vairākas «Oskara» balvas, bet interesi par mākslinieci ar viņas atveidojumu atjaunoja aktrise Selma Hajeka. Ietekmējoties no sava laulātā drauga sirreālista Djego Riveras, Kalo bija komunistu atbalstītāja. 1937. gadā Frīda Kalo uzņēma pie sevis no PSRS izraidīto Ļevu Trocki.
*
50 Skotijas mārciņu un Elsija Inglisa
Skotijas mārciņas, ko 2009. gadā izdeva «Clydesdale» banka, tieši tāpat kā britu sterliņu mārciņa, ir likumisks naudas norēķinu veids Apvienotās Karalistes teritorijā. Uz šīs naudaszīmes ir attēlota Elsija Moda Inglisa - slavena ārste un sieviešu tiesību aizstāve Skotijā. Viņa 1894. gadā Edinburgā atklāja dzemdību namu mazturīgiem iedzīvotājiem. Pirmā pasaules kara laikā Inglisa vāca līdzekļus slimnīcu uzturēšanai.
*
1000 Itālijas liru un Marija Montesori
Līdz eiro ieviešanai uz šīs naudaszīmes gozējās Marija Montesori - ārste, filozofe un pasaulē populārās pedagoģiskās sistēmas izveidotāja. Pirmā sieviete Itālijas vēsturē, kas beidza Medicīnas akadēmiju, un viena no pirmajām, kas ieguva tajā zinātņu doktora grādu. Viņas bērnu audzināšanas sistēmai ir vairāk nekā simts gadu, bet mūsdienās tā ir aktuāla kā vēl nekad.
*
1 Lietuvas lits un Jūlija Žemaite
Līdz eiro ieviešanai šo kaimiņzemes nacionālo valūtu rotāja Jūlija Žemaite, lietuviešu rakstniece, kura ir vairāku komēdiju, monologu, piezīmju, publicistikas darbu un feļetonu autore. Savos darbos viņa atveidoja Lietuvas tautas notikumus un sadzīvi 19. un 20. gs. mijā. 1971. gadā tautā slavenajai literātei Viļņā tika uzcelts piemineklis.
*
500 Latvijas latu un latviešu tautumeita
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas lata atgriešanās apgrozībā notika pakāpeniski, sākot ar piecu latu banknoti 1993. gadā. Vēlāk apgrozībā nonāca lielāko nominālu naudaszīmes, līdz 1998. gada 20. jūlijā naudas reforma tika pilnīgi pabeigta ar 500 latu banknotes laišanu apritē. Naudaszīmju mākslinieciskajā koncepcijā noteikta vieta bija katrai lata banknotei. Uz tām simboliski tika atainots latviešu tautas ceļš laiku lokos, kas noslēdzās ar latviskās identitātes un valstiskās neatkarības simbolu - latvju jaunavas profilu - 500 latu naudaszīmju aversā.
***
Fakti:
ASV Finanšu ministrija paziņojusi, ka drīzumā uz 20 ASV dolāru banknotes būs redzams 19. gadsimta cīnītājas par verdzības atcelšanu afroamerikānietes Herietas Tabmenas portrets.
Tabmena kļūs par pirmo afroamerikāni uz ASV papīra naudaszīmēm. Viņa arī kļūs par pirmo sievieti, kas 100 gadu laikā izpelnījusies godu tikt attēlotai uz ASV valūtas.
