5. decembrī apritēs tieši 70 gadu kopš viena no noslēpumainākajiem notikumiem, kas saistīts ar Bermudu trijstūri. Saskaņā ar leģendu kaut kur starp Floridu, Bermudu salām un Puertoriko bez pēdām izgaisa pieci ASV Jūras kara flotes torpēdbumbvedēji TBM Avenger un lidlaiva PBM Mariner, kas devās tos meklēt, pavisam bez vēsts pazuda 27 lidotāji. Tas bija tikai viens no daudzajiem lidmašīnu vai kuģu pazušanas gadījumiem Atlantijas okeāna rietumu daļā, kuri plaši tika apspriesti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
Kopš tiem laikiem Bermudu trijstūra noslēpumainības aura gandrīz pilnībā izzudusi, arī par jauniem, dīvainiem incidentiem mediji vairs nevēsta, izņemot, piemēram, World News Daily Report šā gada maijā izplatīto ziņu par to, ka netālu no Kubas krastiem uziets 1925. gadā pazudušā kravas kuģa SS Cotopaxi sarūsējušais vraks, – šajā stāstā sadomāts bija itin viss, izņemot to, ka šāds kuģis patiešām eksistēja. 1925. gada 29. novembrī tas ar ogļu kravu izgāja no Čārlstonas ostas Dienvidkarolīnā, bet ceļā uz Havanu pazuda bez vēsts.
Noskaidrojies, ka arī daudzas citas no leģendām, kurās aprakstītas vairāk nekā 140 dīvainas katastrofas šajā reģionā, ir pilnībā vai daļēji izdomātas, citām avārijām atrasts racionāls izskaidrojums, vēl citās zinātnieki mūsdienās sliecas vainot līdz galam neizpētītas dabas parādības – tādas kā okeāna dibenā esošo metāna kristālisko hidrātu strauja pārvēršanās dabasgāzē vai zemūdens zemestrīču izraisītā infraskaņa. Starp citu, viena no hipotēzēm, kas par katastrofu vaininieci uzskata mūsu planētas dzīlēs notiekošos procesus, velk paralēles starp savulaik Bermudu trijstūrī notikušajām kuģu un lidmašīnu avārijām un to, kas pašlaik novērojams Dienvidaustrumāzijā, kur pāris gadu laikā notikušas jau vairāk nekā desmit lidmašīnu katastrofas, bet pērnā gada 8. martā bez pēdām pazuda Malaysia Airlines laineris Boeing 777200ER, kas bija ceļā no Kualalumpuras uz Pekinu. Tā 227 pasažieru un 12 apkalpes locekļu liktenis joprojām nav noskaidrots.
Leģendas un fakti
Apaļajā gadadienā vērts atcerēties TBM Avenger pazušanu, īpašu uzmanību pievērošot pretrunām starp publicista Vinsenta Gedisa (tieši viņš 1964. gadā dzeltenajā žurnālā Argosy pirmo reizi lietoja terminu Bermudu trijstūris) aprakstītajām dramatiskajām detaļām, kas kļuvušas teju kanoniskas, un faktiem, kas noskaidrojušies izmeklēšanas laikā. Līdzīgas pretrunas novērojamas arī daudzos citos aprakstītajos gadījumos, kad fakti apstiprina – kuģu vai lidmašīnu avārijas nemaz nav bijušas tik noslēpumainas.
Tātad saskaņā ar V. Gedisa versiju 1945. gada 5. decembrī no ASV Jūras kara spēku bāzes Floridas štata Fortloderdeilā pavisam ierastā lidojumā devās torpēdbumbvedēju posms, kuram bija uzdots veikt parastu divas stundas ilgu treniņlidojumu. «Laika apstākļi bija ideāli, bet lidotāji pieredzējuši,» neaizmirsīs piebilst kanoniskās versijas piekritēji. Pēc mazliet vairāk nekā pusotras stundas posma vadītājs leitnants Čārlzs Teilors pa radio ziņojis dispečeram, ka lidotāji ir apmaldījušies, vairs neredzot zemi, ierīces nedarbojoties un pat «okeāns izskatās ne tā kā parasti». Vēl pēc aptuveni 40 minūtēm, uz brīdi atjaunoties radiosakariem, dispečers esot dzirdējis frāzi: «Viņi izskatās pēc atnācējiem no kosmosa.» Pēc tam sakari pavisam pārtrūkuši, lai gan vēl pēc divām stundām, kad lidmašīnu degvielas krājumiem sen jau bija jābeidzas, Avenger posms atkal mēģinājis uzņemt sakarus. «Lai uzmeklētu pazudušos, gaisā pacēlās Mariner, kas spēj pat sliktākajos laika apstākļos nosēsties uz ūdens, taču arī tā pazuda bez pēdām,» rakstīja V. Gediss.
Un tagad – fakti. Pirmkārt, apgalvojums par pieredzējušajiem pilotiem ir absolūtas muļķības. Izņēmums bija Č. Teilors, kurš patiešām ar šī tipa lidmašīnu bija nolidojis vairāk nekā 2000 stundu, pārējie 13 lidotāji bija kursanti, kuri pa visiem kopā Avenger lidmašīnās bija nolidojuši 60 stundas. Otrkārt, Č. Teilors pirms lidojuma bija sūdzējies par sliktu pašsajūtu, taču cita instruktora, ar ko viņu nomainīt, neesot bijis. Treškārt, tobrīd jau bija sākusies vētra, un laika apstākļi kļuva aizvien sliktāki un sliktāki, pasliktinājās arī radiosakari, un bāzes dispečers ne vienmēr dzirdēja, ko saka piloti, un otrādi. Jāatgādina, ka tolaik nekādu GPS sistēmu nebija – pilotiem, kuri lidoja virs okeāniem vai jūrām, bija precīzi jāzina, no kurienes un kādā virzienā, ar kādu ātrumu viņi lidojuši, – ja kaut vienā no šiem parametriem bija kļūda, risks apmaldīties virs okeāna plašumiem strauji pieauga. Visticamāk, tieši šādu kļūdu sliktās pašsajūtas un nepilnīgo mērinstrumentu dēļ pieļāva Č. Teilors, nez kādēļ uzskatot, ka lidmašīnu posms aizmaldījies Meksikas līča virzienā un, lai nokļūtu bāzē, jālido uz austrumiem. Uzticēt posma vadību kādam no nepieredzējušajiem kursantiem viņam droši vien nav ļāvusi atbildības izjūta. Ar radiopelengācijas palīdzību noskaidrots, ka lidmašīnu posms tobrīd jau atradies aiz Bermudu salām un turpinājis virzīties tālāk uz ziemeļaustrumiem. Pēc tam, kad bumbvedējiem beidzās degviela, vairāk nekā sešas tonnas smagie nelielie lidaparāti, visticamāk, momentā nogrima okeānā dzelmē. Bet attiecībā uz Mariner viss ir vēl vienkāršāk – šīs lidmašīnas nedrošā degvielas tvertne eksplodēja neilgi pēc pacelšanās, un tas nebija ne pirmais, ne pēdējais šāds gadījums.
Bīstams reģions
Cilvēki, kuri uzskata sevi par racionāli domājošiem, mēdz uzsvērt, ka Bermudu trijstūra reģions ne ar ko nav bīstamāks par daudziem citiem Pasaules okeāna nostūriem, un tajā vai tuvākajā apkaimē reģistrēto katastrofu skaits saistīts vien ar lielu satiksmes intensitāti. Piemēram, ASV varasiestādes vispār atsakās atzīt šāda termina pastāvēšanu, arī oficiālās ģeogrāfijas datubāzēs nekāda Bermudu trijstūra nav.
Tajā pašā laikā grūti noliegt acīmredzamo – vismaz jūrniekiem šis reģions ir ļoti bīstams, par ko pirmais esot brīdinājis Kristofors Kolumbs, kura karavelu jūrniekus 1492. gadā ne pa jokam izbiedējušas Sargasu jūras dīvainības. «Tā ir neparasta vieta. Okeāns tur ir pavisam atšķirīgs, ir citādi saullēkti un saulrieti, pat viesuļvētras atšķiras no tām, ko esmu piedzīvojis citviet,» sarunā ar žurnālu Itogi sacījis pieredzējušais krievu ceļotājs Fjodors Koņjuhovs. Viņš pats esot redzējis baltas gaismas starus, kas no okeāna dzīlēm stiepjoties debesīs, un dīvainas ugunīgas lodes, kas atgādinājušas raķetes. Ceļotājs gan atzīst, ka pēc tam, kad vienatnē okeānā pavadītas nedēļas un pat mēneši, atšķirt realitāti no fantāzijas reizēm esot ļoti grūti.
Taču straujas laika apstākļu maiņas Bermudu trijstūrī, kas nereti var kļūt par iemeslu katastrofām, gan nav nekāds mīts. Šajā reģionā saplūst sešas lielas un vairāki desmiti mazāku okeāna straumju. To temperatūras būtiski atšķiras, blakus cita citai atrodas gaisa masas ar pilnīgi atšķirīgiem spiedieniem, bieži vien plosās vētras vai visu reģionu ieskauj necaurredzama migla. AP norāda, ka mūsdienās migla nešķiet liels šķērslis, taču līdz pat pagājušā gadsimta otrajai pusei, kad kuģu apkalpes okeānā neorientējās ar satelītnavigācijas sistēmu palīdzību, apmaldīties bija pavisam reāli. Un šādos brīžos jūrniekus reizēm pārņēma panika, viņi pameta kuģus un devās vēl bīstamākā ceļojumā glābšanas laivās, kas nereti beidzās letāli. Iespējams, arī tādēļ, iestājoties GPS ērai, par Bermudu trijstūra bīstamību ir piemirsts... Vērts atgādināt arī par virpuļviesuļiem, kas nelielas jahtas un zvejnieku laivas (tādu starp Bermudu trijstūra upuriem netrūkst) spēj iznīcināt vienā mirklī.
Hidrāti un tektonika
Misticisma un sazvērestības teoriju cienītājiem, protams, ir savi izskaidrojumi Bermudu trijstūra anomālijai, ja par tādu vispār iespējams runāt. Dzirdēts gan par citplanētiešiem, kuri šo rajonu nez kādēļ izvēlējušies par piemērotāko vietu cilvēku nolaupīšanai, gan okeāna dibenā dzīvojošajiem Atlantīdas iemītnieku pēctečiem, kuri zog dvēseles, gan turpat mītošiem noslēpumainiem radījumiem, kuri sūta gamma starus Visumā, gan mistiskām laika cilpām (kā jau pieminētajā gadījumā ar kuģi SS Cotopaxi), gan Golfa straumes virpuļiem, kas retinot gaisu pat 12 kilometru augstumā, gan Karību jūras pirātu cienīgiem zemūdens briesmoņiem un tā tālāk, un tā joprojām.
Nav noliedzams, ka daži Bermudu trijstūrī notikušie incidenti patiešām šķiet dīvaini – taču ne vairāk kā tā pati Malaysia Airlines lidmašīnas pazušana. Mūsdienās zinātnieki šīs noslēpumainās parādības sliecas izskaidrot ar procesiem, kas notiek gan planētas dzīlēs, gan pazemē tuvu Zemes virsmai. Pavisam nesen lielu ažiotāžu izraisīja neparastu krāteru parādīšanās Krievijai piederošajā Jamalas pussalā. Krievijas Zinātņu akadēmijas speciālistiem diezgan ātri izdevies noskaidrot, ka krāteri nav radušies asteroīdu triecienu rezultātā, bet veidojušies pēc sprādzieniem, kas notikuši zem planētas virsmas. Visticamāk, kūstot mūžīgajam sasalumam, no kristāliskajiem hidrātiem atbrīvota metāna gāze, kas arī izraisījusi lielos iegruvumus, – gāzveida stāvoklī metāns aizņem 163 reizes lielāku tilpumu nekā kristāliskā stāvoklī. Krievijas Zinātņu akadēmijas Naftas un gāzes ģeoloģijas un ģeofizikas institūta direktora vietnieks Igors Jeļcovs sarunā ar avīzi Argumenti i fakti norādījis, ka tādi paši procesi, iespējams, notikuši arī Bermudu trijstūrī. To, ka milzīgs metāna gāzes burbulis pēkšņi uzpeldot var ieraut dzelmē pat samērā lielu kuģi, apliecina pētījums, kas vēl 2003. gadā publicēts izdevumā American Journal of Physics, raksta interneta ziņu vietne LiveScience.com, bet pirms pieciem gadiem to eksperimentālā ceļā apstiprināja austrāliešu zinātnieki Džozefs Monegens un Deivids Mejs. Tajā pašā laikā nekādu pierādījumu tam, ka metāna gāzes dēļ būtu avarējuši kuģi, nav, turklāt kristāliskie hidrāti okeānu dzelmē atrodami arī reģionos, kur relatīvi maz katastrofu.
Krievu zinātnieks Boriss Ostrovskis papildina šo teoriju ar kādu citu hipotēzi – zemūdens tektoniskajām svārstībām, kas radot infraskaņas viļņus. Cilvēkos tie varot izraisīt neizskaidrojamu paniku, kuras dēļ kuģu apkalpes un pasažieri pat spēj mesties pār bortu, bet lidmašīnu piloti vairs nespējot vadīt lidaparātus. B. Ostrovskis, kurš sarakstījis grāmatu Zemes psihoze, uzskata, ka tektoniskās svārstības ir saistītas ar Zemes šķidrā kodola pārvietošanos, un pašlaik uz mūsu planētas iestājies periods, kad tās visspēcīgāk izpaužas Klusā okeāna rietumos, bet Bermudu trijstūra apkaimē iestājies zināms klusuma periods.
